Filips Rajevskis: Lielā problēma ir kopējā neuzticība valdībai
Valdībā tiek solīts “restarts” un “darba uzrāviens”. Politikas kuluāros kā ticamākā izskan versija, ka “restarts” varētu izpausties kā šaurāka vai plašāka ministru nomaiņa. Premjere Evika Siliņa iespējamās izmaiņas ministru sastāvā gan vēl neatklāj. Kāds labums no atsevišķu ministru nomaiņas?
liepajniekiem.lv
Lielā problēma ir kopējā neuzticība valdībai.
Šī problēma izriet no tā, ka valdībai ir ļoti knaps vairākums un tā nespēj pieņemt lēmumus. Ir fundamentālas atšķirības viedokļos par to, kā un kas ir jādara starp valdības partijām.
Piemēram, partijas “Progresīvie” retorika. Šim politiskajam spēkam prioritāšu sarakstā drošība ir tika trešais punkts.
“Progresīvajiem” absolūti nav aktuāla arī tāda lieta kā taupība. Viņi saka, ka vajag tikai aizņemties un palielināt valsts ārējo parādu.
Tikmēr ZZS ir pilnīgi citādāks skatījums par to, bet “Jaunā vienotība” ir kaut kur pa vidu.
Šādā situācijā ir jautājums: kā šo problēmu risina ministru nomaiņa?
Ministru nomaiņas rezultātā nepalielinās balsu skaitu koalīcijai, un es atļaušos izteikt aizdomas, ka tas pat varētu samazināties,
jo Briškens [satiksmes ministrs Kaspars Briškens] esot izteicis draudus, ka viņš varētu izstāties no frakcijas. Taču tās gan ir baumas.
Jautājums ir – vai, ieliekot citu “Progresīvo” cilvēku Satiksmes vai citā ministrijā, mainīsies viņa ideoloģiskās nostādnes?
Es domāju, ka nē, jo reitingu ziņā šis politiskais spēks jūtas komfortabli. Un tā ir atbilde, proti,
es nedomāju, ka atsevišķu ministru nomaiņa pēc būtības kaut ko mainīs.
Labākais variants būtu jaunas koalīcijas izveide ar lielāku vairākumu – vismaz četru partiju koalīcija. Tas iedotu stabilitāti un neļautu nevienai partijai aizrauties ar šantāžu, izņemot “Vienotību”.
Ja koalīcijā būtu ZZS, “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība un “Jaunā vienotība”, tad ideoloģiskās atšķirības nebūtu tik lielas. Tas neradītu plaisu valdības ideoloģiskajā skatījumā uz pasauli.
Lai būtu jauda un uzrāviens, vajadzīgas divas lietas – precīzs plāns, ko valdība grib darīt, un spēja pieņemt lēmumus, lai to realizētu.
Lai plānu radītu, nepieciešams ideoloģiski kopējs skatījums. Ir ļoti sarežģīti uztaisīt plānu nākamajiem darbiem, ja katram ir savs viedoklis par to, kas jādara. Tad kompromiss ir diezgan tālu.
Tāpēc domāju, ka nekāds darba uzrāviens valdībā nav iespējams.
Filips Rajevskis, politologs
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
