Tik ļoti pašsaprotama ir Latvijas valsts popularizēšana ārvalstīs, tūristu, investoru piesaistīšanai, ekonomikas atveseļošanai, tik ļoti pašsaprotama ir vēlme piedalīties Expo izstādēs, dažādu Latvijā ražotu produktu prezentēšana ārvalstu tirgos. Un tik ļoti ierasta lieta ir Latvijas tēla spodrināšana globālajā informācijas tīmeklī. Bet kāda ir realitāte? Ko cilvēks, ārvalstnieks, šķērsojot robežu, ierauga? Mans stāsts ir par Rucavas robežlīniju ar Lietuvu.

Pastāstīšu savas izjūtas, kādas mani pārņem, iebraucot no Lietuvas Latvijā, un tad spriediet paši, kā tādu mirkli “izbauda” citu valstu tūristi un iebraucēji.

Mans darbs ir cieši saistīts ar preču iepirkšanu Lietuvā, tāpēc reizi nedēļā šķērsoju robežu abos virzienos. Robežu ceļā uz Lietuvu šķērsoju agri no rīta un pēcpusdienā vēlu atgriežos mājup. Nokārtojis visas lietas ar Lietuvas partneriem, bez steigas dodos mājup caur Klaipēdu, caur Palangu pa patīkami gludiem, pārredzamiem ceļiem un, iegrimis domās par dienā piedzīvotiem notikumiem, darbiem, par sarunām ar partneriem, šķērsoju kontrolposteni. Un te nu laipni lūgti Latvijā! Piecdesmit metri aiz robežlīnijas, un es pēkšņi jūtos kā ar aukstu ūdeni apliets, kā nakts vidū no dziļa miega izrauts! Sirds strauji sitas un pārņem neizpratne par pēkšņo auto nevadāmību uz ceļa. Zem sniega žļurgas desmitiem dažādu kalibru bedres, divas pēdas iebrauktas vienā virzienā, divas – otrā. Tad tāda ir tā Latvija! Noteikti tā nodomā vairums tūristu!

Bet es jau zinu, ka tā mūsu valstī ir norma. Bet norma ir arī ik gadu maksāt ceļa nodokli (nu jau 95 LVL gadā), norma ir maksāt dārgu cenu par degvielas litru (nu jau 0.85 LVL) un norma ir par 15 minūšu tehnisko apskati maksāt 19.99 LVL!!! Ja es pelnītu 80 latus stundā…! Bet, kā tad ar atdevi no valsts puses? Es maksāju, bet pretī saņemu pakalpojumu/ceļa segumu, kas man gadā izmaksā vēl daudzus desmitus latu par sasistu ritošo daļu automašīnai. Labi, piekrītu teicienam, labi ir tur, kur mēs neesam! Arī Lietuvā ceļi nav ideāli, bet teikšu, ka esmu pabijis daudzās Eiropas valstīs, un ne tikai Eiropā, bet arī NVS valstīs, un sliktāki ceļi var būt tikai manis pēdējā pieminētā.

Turpinu ceļu mājup. Pretī stūrē smagās automašīnas ar vienu riteni braucot pa vidus līniju, un man ir jāsamazina ātrums un jāgaida, kad sniega, dubļu, grants šalts nolīs pār auto vējstiklu un virsbūvi. Varu arī viņus saprast, sniegā ir iebrauktas tikai divas rievas, nav redzamas sānu līnijas, nav saprotams, kur beidzas ceļa segums un kur sākas nomale. Mans auto ir vieglāks, tātad man jāsabremzē un uz riska robežas jāpiespiežas ceļa malai. Un vēl nav nemaz dziļa nakts, kad braucu, tā ir pavēla pēcpusdiena.

Dusmas aug augumā, iekritis jau esmu neskaitāmās bedrēs. Remonts ir neizbēgams, jo pavasaris nav redzams vēl ne tuvu. Braucot šos nieka 40 km līdz Nīcai, man pat pašam ir tāds teiciens: braukšana Latvijas stilā. Strauja manevrēšana starp bedrēm, pēkšņas riepu saķeres zudums ar ceļa segumu nenotīrīta sniega zaņķī, auto panelī bremzēšanas un izslīdēšanas indikatori mirgo kā Ziemassvētku eglītes rotājumi. Nervi uzvilkti, dusmas un spriedze pusstundas garumā ir līdzvērtīga, kā labā tempā būtu uz Rīgu braucis. Pat iebraucot Liepājā, es joprojām dusmojos uz ceļa uzturētajiem un nevaru nomierināties par tik ”patīkamu” braucienu.

Noteikti kāds oponēs un teiks, ka tā nav – Latvijas ceļi vietām ir daudz sliktāki un vietām – daudz labāki. Jā, protams, no Rīgas līdz Saulkrastiem ir 100 reizes labāks ceļš, jo ir svarīga tranzīta artērija starp divām kaimiņvalstīm.

Tad man gribas pajautāt atbildīgajām valsts institūcijām par ceļa kvalitāti un uzturēšanu – kas tad ir labāk, uzsliet ceļa zīmes, kas iesaka braukt ar 50 km stundā, trijstūrus, kas brīdina par bedrainu ceļu, vai tomēr salabot šo ceļa posmu, lai man un daudziem citiem liepājniekiem nav jāizlemj par iespējamību maksimāli samazināt savus braucienus pa Liepājas – Rucavas šoseju.

Un nav jau runa tikai par tehnikas kaitējumu, bet arī par morāli un ētiskiem apsvērumiem. Es godprātīgi maksāju, bet saņemu sliktu pakalpojumu! Tad jau arī es varu slikti darīt savu darbu un par to saņemt naudu, jo valsts tā dara!

Gints Sēne,
autobraucējs