Ja jaunie studēt gribētāji meklē atbildi uz jautājumu, kāda profesija būs pieprasīta, kad viņi beigs studijas, tad sniegt konkrētu atbildi ir ļoti grūti, bet es varu pateikt, kas noteikti būs pieprasīts. Arī pēc trim, četriem, pieciem un vairāk gadiem pieprasīti būs speciālisti – savas specialitātes fani.

Ja hobijs sakrīt ar darbu, tad tas ir ideālais variants, un tādiem cilvēkiem reti kad būs jāuztraucas par darāmā trūkumu. Tāpēc jauniešiem vajadzētu vairāk izvēlēties to tālākās izglītības virzienu, kas pašiem patīk, interesē un padodas.

Ja kāds topošais students uzskata, ka studēšana prestižākā augstskolā automātiski dos labu darbu, viņš kļūdās. Katrai augstākās izglītības iestādei ir savi plusi un mīnusi. Var izmācīties augstskolā, kas ir ārpus jebkuriem reitingiem un iegūt sev meklēto izglītību un interesējošo darbu, un var arī apmeklēt vislabāko augstskolu un beigās staigāt pa bezdarbniekiem. Viss pilnībā atkarīgs no katra cilvēka.

Jāizmanto iespējas, ko piedāvā konkrētā izglītības iestāde, piemēram, apmaiņas programmas, kas dod iespēju noteiktu laiku studēt ārzemēs. To vajadzētu izmantot pēc iespējas lielākam studentu skaitam.Tikai apsveicami, ja pēc studijām pieredzes nolūkā jaunais cilvēks dodas uz laiku strādāt kādā no Rietumeiropas valstīm. Šādi mēs iegūstam labu speciālistu ar jaunām zināšanām, citu skatu uz lietām un uzkrātu kapitālu. Protams, svarīgi, lai jaunietis neaizbrauc pa visam. Savādāk veidojas situācija, kad par valsts līdzekļiem mūsu izglītības sistēmā padsmit gadus mācīti cilvēki balsta citu valstu darba tirgu. Tāda situācija no Latvijas skatu punkta nav pozitīvi vērtējama.

Kad interesējošās studijas izvēlētas un uzsāktas, nevajadzētu gaidīt to beigas un tikai tad uzsākt darba meklējumus. Jau mācību laikā jāmeklē sadarbības cilvēki savā nozarē. Jārunā ar pasniedzējiem, paziņām, draugiem, radiem. Jāuzņem kontakti, jāiepazīstas ar nozares situāciju un jātiecas iegūt praktisku pieredzi. Nav tādas vietas, kur visu vajadzīgo pasniegs uz paplātes. Lēnām un mērķtiecīgi tās saturs katram pašam jāveido. Šī brīža Latvijas un Liepājas situācija pieprasa iniciatīvas bagātus cilvēkus, kuri nevis gaida uz citiem, bet rīkojas paši.

Jāapzinās un jāizmanto katra dotā izdevība. Vai nu tas būtu praksē, vai veicot kādu uzticētu darbu. Ja tā laikā izrāda iniciatīvu, enerģiju, vēlmi un prasmi strādāt, tad tur nav daudz jautājumu. Atliek vienīgi jautājums par algas apjomu, bet, ja neizdarītajam darbam tiek meklēti attaisnojumi, tad tādam darbiniekam būs grūti jebkurā nozarē.

Algots darbs ir viena lieta, bet mēs Tirdzniecības un rūpniecības kamerā no skolēniem un studentiem vēlamies sagaidīt interesi veidot savus uzņēmumus, jo biznesa vide nav domāta tikai vecajiem bukiem, bet visiem, kam ir iniciatīva un vēlme nopelnīt savu naudu. Protams, uzņēmuma veidošanā ir savi riski, bet tāpēc ir dažādi atbalsta instrumenti kā Biznesa inkubators, lai tos mazinātu.

Ik pa laikam izskan viedoklis, ka arī pašreizējā situācijā daži uzņēmēji nevar atrast darbiniekus. Tad parasti ar to domāti labi kvalificēti darbinieki, kuri iestājoties krīzei atraduši darba ārpus Liepājas. Laba līmeņa speciālisti neizaug vienā dienā un jaunajam darbiniekam sākotnēji ne viss izdosies. Līdz ar to rodas “plaisa” starp agrāko un jauno speciālistu. Šādā situācijā uzņēmumi arī sūkstās par darbinieku trūkumu darba tirgū. Agrāk uzņēmumi cītīgāk ieguldīja laiku un līdzekļus jaunajos darbiniekos, bet pašlaik labprātāk pārvilina kāda cita uzņēmuma labu darbinieku, lai nebūtu jāiegulda nezināmajā, jaunajā darbiniekā. Tāpēc vēl jo lielāku nozīmi iegūst laicīga kontaktu uzņemšana un savu spēju pierādīšana.

Un nevajag tiekties tik uz ārzemju investoru uzņēmumiem. Jāatzīst, ka ne visi, bet dažs labs mūsu puses ārzemju investors vēlas piesaistīt augstas kvalitātes speciālistus, bet maksāt viņiem divreiz mazāk un nodarbināt divreiz vairāk. Viņi grib labus un lētus speciālistus, bet, ja darbinieki nevēlas piekrist šādam piedāvājumam, tad tiek runāts par speciālistu trūkumu.

Ģirts Kronbergs,
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras
Liepājas nodaļas vadītājs