Šobrīd
Eiropa patvēruma jomā saskaras būtībā ar ārkārtas situāciju un, patīk mums tas
vai ne, bet arī Latvija šajā procesā ir līdziesaistīta. Visdrīzāk Latvija
nevarēs izvairīties no noteikta skaita bēgļu uzņemšanas, taču ir pārāk daudz
neskaidru jautājumu – ko šie cilvēki darīs pēc tam Latvijā, kā notiks viņu
integrācija, cik viņi ir nepieciešami darba tirgum un kā tos pieņems
sabiedrība. Šobrīd valdības izveidotajai augsta līmeņa darba grupai ir jātiek
galā ar ļoti daudziem jautājumiem, uz kuriem atbildes gaida arī pašvaldības.

Lai arī
šobrīd joprojām nav skaidri pateikts, cik galu galā Latvija ir gatava uzņemt
patvēruma meklētājus – sākotnēji apstiprinātos 250 vai tagad piedāvātos 776 –
tomēr ir skaidrs, ka tas var notikt tikai izkliedēti vairāku gadu garumā, nevis
visus uzreiz. Saskaņā ar patvēruma pieteikuma izskatīšanas procedūru visi
patvēruma meklētāji sākotnēji nonāktu izmitināšanas centrā ”Mucenieki”,
savukārt pēc tam, kad drošības iestādes būs jau veikušas savas pārbaudes un
atzinušas par pamatotu patvēruma piešķiršanu, tad jau šie cilvēki saņemtu
aizsardzību Latvijā un tiesības te brīvi uzturēties, izvēlēties pilsētu, kur
dzīvot, meklēt darbu, mācīties valodu utt. Nevar būt runas par bēgļu mākslīgu
sadali uz reģioniem – katrs pats izvēlas, kur dzīvot un strādāt. Tiesa,
pabalsts no valsts pienākas tikai pirmos deviņus mēnešus, līdz ar to šiem
cilvēkiem svarīgi būs integrēties darba tirgū, taču, ņemot vērā situāciju
nodarbinātības jomā Liepājā pēc rūpnīcas ”Liepājas metalurga” krīzes, bēgļa
statusa ieguvušajiem darba tirgū Liepājā sagaidāma liela konkurence.

Cik
Liepāja ir gatava bēgļu uzņemšanai? Tas nav viennozīmīgi atbildams jautājums,
jo šobrīd nav īsti skaidri pateikts no valdības puses, kas vispār no
pašvaldībām tiek sagaidīts. Šis jautājums iekļauj ļoti daudz dažādu aspektu –
izglītības pieejamību, sociālo palīdzību, dzīvošanu, veselības aprūpi, darba
vietas u.c. Valdība šajā bēgļu jautājumā nav izpildījusi mājasdarbu un joprojām
nav pateikta skaidra pozīcija, ko valsts šiem cilvēkiem nodrošina, un kā tas
skars pašvaldības. Katrā ziņā no pilsētas puses mēs šobrīd esam identificējuši,
ka Sociālais dienests un Izglītības pārvalde būs divas jomas, kuras pirmās
saskarsies ar nepieciešamību reaģēt, ja kāds no bēgļiem par turpmāko
dzīvesvietu izvēlēsies Liepāju. Tas, protams, prasa speciālistu sagatavošanu un
speciālu apmācību, ņemot vērā gan valodas aspektu, gan arī kultūratšķirības.

Ja
jautājums ir par dzīvesvietas nodrošināšanu, tad šāda palīdzība pašvaldībās
saskaņā ar normatīvajiem aktiem bēgļiem nemaz nav paredzēta. Nebūtu pareizi
bēgļiem piešķirt lielākas sociālās privilēģijas kā vietējiem iedzīvotājiem, kas
visu mūžu ir strādājuši Latvijā un maksājuši nodokļus. Turklāt Liepājas pašvaldība
te arī nemaz nevarētu līdzēt, jo tie dzīvokļi, kas ir pašvaldības rīcībā, tiek
piešķirti daudzbērnu ģimenēm, sociāli mazāk aizsargātajiem, pēc nopietnām
avārijām kā šovasar mājas uzsprāgšana Raiņa ielā. Uz šiem dzīvokļiem jau šobrīd
ir rinda.

Katrā ziņā
jautājums par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā ir kļuvis par politisku
izšķiršanos, kurā vismaz pagaidām nav saskatāma Saeimā ievēlēto partiju
vienprātība. Ne velti šī jautājuma risināšanā ir iesaistījies arī Valsts
prezidents, tiekoties ar visām valdības koalīcijas partijām, lai izdiskutētu
argumentus. Savi argumenti ir gan ”Vienotībai”, kas iestājas par papildu bēgļu
uzņemšanu, gan arī nacionālajai apvienībai ”VL-TB/LNNK” un Zaļo un zemnieku
savienībai, ar ko ”Liepājas partijai” ir noslēgts sadarbības līgums. ”Liepājas
partijā” valdē esam arī diskutējuši par bēgļu uzņemšanu, un mūsu viedoklis –
viena no mūsu prioritātēm ir Latvijas drošība un, diskutējot par bēgļu
uzņemšanu, šis aspekts ir jāņem vērā. Lai Latvijas sabiedrība būtu droša, ka
starp šiem cilvēkiem neieplūst radikāli noskaņotie, no teroristiskajām
organizācijām, ka tie ir lojāli Eiropas Savienībai un gatavi cienīt mūsu
vērtības un tradīcijas, nerada apdraudējumu sabiedrībai. Bēgļu jautājumu
risināšanā visām ES dalībvalstīm būtu brīvprātīgi jāpiedalās solidāri pēc savām
iespējām, taču valdības neizdarīto mājasdarbu dēļ mēs šim solim neesam
pienācīgi sagatavojušies, jo jautājumu šobrīd ir vairāk nekā atbilžu.