Laikā, kad Ziemassvētku steiga un ikdienišķa rosīšanās ir pašsaprotama lieta, mazliet pārsteigts biju par lielo interesi izstaigāt Tūrisma biroja sagatavoto kājām gājēju maršrutu pa Liepājas centru. Domāju, ka piedāvājums ielūkoties pilsētās vakara pirmssvētku vaibstos ir gan interesants, gan uz pārdomām vedinošs.

Tiekamies Zivju ielā. Piparkūku mājiņas, ziemeļbriežu silueti un slidkalniņi nu jau kā tradīcija uztverama tās sākumā. Bet atceras, ka pirms vairākiem gadiem tajā zibināja sīksīku lampiņu virtenes!

Vedinu apskatīt Romas viesnīcas pagalmu, kas vasarā sakopts un ar pagājušo laiku šarmu atgādina par liepājnieku gaumi. Bet – ak, vai! Tur tagad sniega izstādes paviljons ar pirmajām zvaigznēm virs jumtu kores! Baltumā pat pie romantiskās strūklakas nav iemīta taciņa! Vien sārtos burtus starojot, mirdz reklāmas baneris. Domāju, ka šī vieta ir nenovērta pērle pie Liepājas svētku kamzoļa.

Taču nākamais gājiena objekts pārsteidz pat visdrūmākos pesimistus – A. Pumpura iela 5 un 7 pagalms ir īsta Ziemassvētku oāze. Gan divas pušķotas un lapiņām greznotas eglītes, gan uz mirkli apstājušies pasta rati, pat kokā sasaluši āboli… un klusums… tepat pie Rožu laukuma! Iepriekš piesakot, ir iespēja ielūkoties īsti jūgendiskos toņos restaurētajā trepju telpā ar bijušajiem īres namiem tik raksturīgo virsgaismas kupolu.

Tepat Stendera ielā 3, “Klondaikas” pagalmiņā, greznojas augošas eglītes ar krāsainu lampiņu virtenēm un aicina iekšā, kur kā siltā šķirstā garo svētku smaržas un pie sienām sarindoti Liepājas senie skati.

Īpašs un lepns vienmēr iznāk stāsts par Sv. Trīsvienības baznīcu. Fasādes izgaismo prožektori un koku stumbrus apvijušas lampiņu virtenes, pret pilsētas debesīm skaidri zīmējas tik atpazīstamais siluets… taču …nu nav tas, kaut kā pietrūkst, kaut kas pelēks un skumjš ir šīs lepnās celtnes ēnās! Un tad atceros – kādreiz lepnā vācu draudze Dievnama galveno portālu Ziemassvētkos greznoja ar skuju vītnēm, kas kā teātra drapērijas elegantās vijās sākās no pilsētas ģerboņa akmens ciļņa un sagaidīja ikkatru baznīcēnu. Svētvakarā abpus vārtiem ieeju izgaismoja lāpas.

Vakara krēslā pelēks ietinies kādreiz teiksmainais Pēterpils viesnīcas dārzs. Tajā jo kuplas egles, gan tā, kura ieaugusi virs leģendārās pazemes ejas, gan citas pie teātra vērtiem. Vai daudz prasīts, ja eglēm apliktu pieticīgus lampiņu vainagus un atdzīvinātu sniegoto skvēru?

Ziemas vakara pastaiga pa Liepājas centru noslēdzas restorānā “Vecais kapteinis”. Karsts ābolu punšs un sveču liesmiņas atkausē mazliet nosalušo sajūtu, ka Liepājas vakaru gaismas, vismaz uz Ziemassvētkiem, varētu būt spilgtākas un biežākas. Un, kā tas piemēram redzams SIA “Elektrons K” pagalmā A. Pumpura ielā 7, ne viss atkarīgs un gaidāms tikai no pašvaldības un tās mazajām naudiņām.

Gunārs Silakaktiņš,
Ekskursijas vadītājs