Nupat notikušajā Liepājas domes kultūras lietu komisijā mēs, tās locekļi, tikām iepazīstināti ar Tautas mākslas un kultūras centra (TMKC) darbību, par ko runāja direktore Baiba Kļava.

Esmu no tiem, kas ne visai regulāri ielūkojas Liepājas Latviešu biedrības nama notiekošo pasākumu afišā, tādēļ B.Kļavas atskaite par 2010. gada pasākumiem un TMKC darbības apjomu mani patīkami pārsteidza. Kultūras centrs nodrošina 7 koru, 7 deju kolektīvu, 4 lietišķās mākslas studiju, 3 folkloras kolektīvu, 4 teātru un 2 studiju darbību. Tas nozīmē, ka vairāki tūkstoši liepājnieku savu brīvo laiku aizpilda ar radošu un interesantu dzīvi. Pašvaldības veidots un uzturēts, Tautas mākslas un kultūras centrs darbojas, lai attīstu kultūras procesu, nodrošinātu tam nacionālu garu un maksimāli uzturētu augstu kultūras produktu. Šķiet, ka tam ir visi darbībai labvēlīgi apstākļi.

Bet… aplūkojot pieticīgos budžeta skaitļus par pagājušo un šo gadu, esmu neizpratnē par joprojām eksistējošo Liepājas kultūras modeli, ko varētu apzīmēt kā absurdu ”Kultūras centrs Kultūras centrā”. Proti – 20 kolektīvi (610 liepājnieki) par budžeta naudu pastāvīgi nomā no ēkas apsaimniekotāja SIA ”Liepājas Latviešu biedrības nams” 576.4 m2 un papildus maksā par regulārajām nodarbībām katrā no zālēm – lielajā, baleta un kamerzālē!!!

Konkrēti 2010. gadā tā bija aptuveni ¼ daļa no TMKC budžeta vai Ls 27 877. Šogad šim mērķim ieplānoti Ls 33 586. Un šāda mūsu pašvaldības ”gaišo prātu” iesēta un hroniski pastāvoša muļķība turpinās, kur budžeta nauda caur SIA ”LLBN” (direktore V. Hartmane) tiek ”aizpumpēta” atpakaļ domes kabatā… nu, protama, ka ar ”atbirumu”. Man gribētos šo it kā pagaidu sistēmu salīdzināt ar amatpersonu iedētu dzeguzes olu Liepājas kultūras ligzdā, kas tagad parazitē uz pēdējā rēķina. Tad jau varētu arī nodibināt apsaimniekošanas SIA arī Rožu ielai 6, kur pašlaik ar to tiek galā viens cilvēks par pieticīgu algu!

Uzdodot jautājumu kultūras komisijas priekšsēdētājai Silvai Goldei par šo neloģiskumu, saņēmu profesionālās politiķes atbildi, kā man šķiet – ne pēc būtības: ka situācija varētu mainīties pēc ēkas siltināšanai projekta pabeigšanas. Te gan acīmredzams, ka sajaukti bumbieri ar tomātiem. Jau 2009.gadā deputāti rosināja saimnieciski reorganizēt Latvieši biedrības nama apsaimniekošanas modeli atbilstoši labas pārvaldības principiem. Vai tas ”pazudis tulkojumā”?

Vai tiešām ir tik neiespējami novērst šo nesaimnieciskuma un izšķērdības piemēru un nodot Liepājas Latviešu biedrības nama saimniecisko un radošo darbību vienās rokās – Tautas Mākslas un Kultūras centram?

Kultūras lietu komisijā Baibas Kļavas demonstrētā prezentācija par TMKC darbību 2010. gadā un budžeta sadaļām šim gadam aplūkojama šeit.

Gunārs Silakaktiņš,
kultūras lietu komisijas loceklis