Intervija ar Dienvidkurzemes Kultūras pārvaldes vadītājas vietnieku Gundaru Venenu.

– Kas šos svētkus sponsorē?

– Kultūras pasākumu budžets saplānots gada griezumā. Plānošanā ar idejām nāk novada kultūras organizatori, pēc tam tiek aprēķināti izdevumi.

Diemžēl naudas visam nepietiek.

Galvenie izvērtēšanas kritēriji – iedzīvotāju skaits konkrētajā apdzīvotajā vietā un proporcionāls finansējums pasākumu sarīkošanai. Tāda matemātika ir visobjektīvākā.

Iedzīvotāju skaita ziņā lielākās kopienas saņem apjomīgāku finansējumu un līdz ar to var sarīkot plašākus svētkus.

Sponsorēšana klasiskā izpratnē šobrīd īsti nenotiek, bet pēdējos gados, kad budžets ir saspringts, muzeju vadītāji, kultūras pasākumu rīkotāji raksta projektus Valsts kultūrkapitāla fondam, lai iegūtu papildu finansējumu.

Ar Kurzemes kultūras projektu līdzfinansējumu maijā Rucavā sarīkoja “Mazos dziesmu svētkus”, kas guva plašu rezonansi.

Vēl viens virziens – sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kas ļauj vienoties  gan idejās, gan finansēs.

Labi piemēri ir “Bernātu kūrortam – 100” (biedrība “Mēs Bernātiem”) un “Lejaskurzemes smeķis” Jūrmalciemā (biedrība “Liepājas rajona partnerība”), “Ebreju kultūras mantojums Aizputē” ar Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda atbalstu.

– Pagastu kultūras norisēm, kā stāstījuši kultūras darbinieki, šim gadam iedalīti 500 eiro. Par tiem maz ko varot pasākt. 

– Ir arī nelieli tā saucamie nišas jeb vietējo tradīciju svētki, kuros kultūras organizators ar minimāliem līdzekļiem realizē pat pārsteidzošas idejas.

Novadā darbojas brīnišķīgi amatiermākslas kolektīvi, ko ar ļoti labiem rezultātiem iesaista vietējo kopienu svētku sarīkošanā.

Tā ka ir sarīkojumi, kurus var sarīkot ar salīdzinoši nelielu budžetu.

– No kurienes nauda garajiem Grobiņas svētkiem, un cik tie izmaksāja?

– Visām novada apdzīvotajām vietām ir saplānots gada kultūras budžets, tostarp arī novada administratīvajam centram Grobiņai. Šos svētkus ik gadu apmeklē ļoti plašs skatītāju loks.

Šī gada svētku budžets – 40 000 eiro.     

– Cik iztērēts Priekulē, kur pasākumi norisinājās divas dienas, un cik naudas aizgāja Aizputes pilsētas svētkiem pagājušajā nedēļā?

– Priekules “Ikara svētki” ir ar desmitgadēs zīmētām tradīcijām. Arī kādreizējie priekulnieki tos ieplāno, lai pabūtu mājās un satiktu savējos. Svētkiem izlietots 21 000 eiro.

Aizputes svētki ir ar senu vēsturi un norisinās vairākas dienas – šogad ar 33 000 eiro budžetu.

Papildus Aizputes svētkos finansēts arī vērienīgais bundzinieku samits.

– Kā novada apdzīvoto vietu svētkus vērtēt, salīdzinot ar agrākiem gadiem? – tie pieticīgāki un īsāki vai ilgāki un bagātīgāki, dārgāki?

– Svētku sarīkošana katra organizatora darba dzīvē ir ļoti dinamiska. Kā iepriecināt, pārsteigt vietējo kopienu, kas vienmēr ir jaunumu gaidās, –  nedzirdētas grupas, nebijušas izklaides bērniem, darbnīcas utt.

Tirgus ekonomika diktē noteikumus.

Izklaides industrija arī ārpus Rīgas ar katru gadu kļūst dārgāka un ir nopietns izaicinājums katram kultūras darbiniekam, lai realizētu savas idejas.

Objektīvi salīdzināt svētkus pagātnē ar šodien notiekošo varam tikai emocionālā līmenī. 

– Kurām svētku pozīcijām ir vislielākais pašvaldības finansējums?

– Neatkarīgi no svētku apjoma un garuma pats svarīgākais ir saturs. Tam tiek atvēlēti vislielākie finanšu resursi.

Ikvienam ir skaidrs, ka pat nelielas meistarklases veiksmi nosaka labs skolotājs, pārējo vienmēr var piepirkt.

Uz vērienīgiem pilsētas vai pagasta svētkiem jāatved muzikālās apvienības, kuras iedzīvotāji gaida un kuras savā ziņā veido cilvēku gaumi, izglīto.

Izdevušies un atmiņā paliekoši svētki ir kā skaista puzles ainava, kurā nozīmīga katra detaļa.

Arī tās, kuras nemaksā dārgi, bet kas no kultūras pasākuma organizatora prasa izdomu, iedziļināšanos plašajā kultūras piedāvājuma klāstā un laikietilpīgu darbu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.