Ja pastiprināti sākam pievērsties zaļam un dabai pietuvinātam dzīvesveidam, kas sevī ietver domāšanu, uzskatus, pārtiku un visu citu, ko izmantojam savā ikdienā,tad nākas secināt, ka visreālākais, lai saglabātu šo pārliecību, – ir uzmaukt galvā maisu un ielīst dziļi meža vidū. Patiešām!

Jo mani burtiski satrieca profesora Ivara Kalviņa pārraide par tādu mākslīgi izveidotu ķīmisko savienojumu kā Bisfenols A vai BPA, kurš masveidā tiek izmantots plastmasa iepakojumu ražošanā, konservu kārbām un skārdenēm.

Varam jau nepirkt ne sulu šādos iepakojumos, ne tefteļu konservus, taču no šīs kaitīgās plastmasas izvairīties ir ļoti grūti, jo tādās pudelēs tiek pildīts piens, jogurts, kefīrs, medus, ievārījums utt. Vienīgais glābiņš ir skatīties, kāds uz iepakojuma esot cipars un, ja tas ir 7, tad labāk likt plauktā atpakaļ uzreiz. Pēc šīs frāzes es teciņiem vien devos virtuves virzienā, jo nupat biju iegādājusies “Skābos kāpostus” plastmasas spainīti. Afekta stāvoklī gāžot trauku otrādi, kāpostu sula nošļakstēja vien, aplejot gan grīdu, gan galdu. Štrunts! Atvieglojumā nopūtos, jo spainīša apakšā gozējās cipars 2! Šādi apzīmējumi ir uz katra iepakojuma, jo ražotājam gluži vienkārši tie ir jāuzrāda obligātā kārtībā.

Sākumā šķita – par to taču ir jāvaimanā malu maliņās, taču informācija izskan bikli un it kā starp citu. Saprotam jau, ka atkal dominē ražotāju intereses un nekas šai jomā arī būtiski nemainās.

Un tad seko nākamais kļūmīgais solis, kuru savā virtuvē praktizē katra otrā apzinīgā un taupīgā mājsaimniece. Pēc trauka iztukšošanas, lai arī kas tas būtu, tas tiek rūpīgi izmazgāts, lai lietotu atkal! Taču ne velti tie ir tikai vienreizējie trauki un vienreizējai lietošanai! Atkritumos un bez žēlastības. Lai ekonomija dažos eirocentos neatbalsotos paša veselībā.

Šajā sakarībā atmiņā atausa skandāls par atsevišķām bērnu plastmasas rotaļlietām, kuras it kā esot kaitīgas. Un jā, patiesi – izrādās, ir arī tādas, kuru sastāvā ir indīgais BPA. Ja reiz esat nolēmuši šo rotaļlietu bērnam nost neņemt, tad mediķi iesaka vismaz stingri mazuli uzraudzīt, lai pasarg Dievs mutē neiebāž. Interesanti gan, kā ? Vienīgais veids, manuprāt, ir aizsiet muti. Jo domāju, ka katra mamma zina, ka uzmanīt katru mīļu brītiņu vienkārši nav iespējams.

Smieklīgākais (ja ne traģiskākais) , ka šādos iepakojumos mēdz būt arī tā saucamā bio ekoloģiskā produkcija! Redz kā sanāk: maksāju trīskārt, dzīvoju zaļi , pat nenojaušot acīmredzamo.
Tagad bez vismazākās kautrēšanās veikalos rūpīgi apskatos iepakojumus vai gluži vienkārši, ja tas iespējams, izvēlos stikla taru.

Izrādās, Francijā šādi iepakojumi jau ir aizliegti vispār, Skandināvijas un virknē Eiropas valstu par to aktīvi diskutē. Pie mums – dzirdējis tikai retais!