Atceros, bērnībā lasīju pasaku par kādu mazu zēnu, kuru vecākiem nolaupīja ļauna ragana. Bet iejaucās labā ragana un pie nolaupītā zēna vecākiem atveda sliktās raganas bērnu. Puikas tēvs dusmās un bēdās mazo raganēnu gan akā slīcināja, gan meta ugunī, bet māte vienmēr piesteidzās laikā un raganas bērnu izglāba, un samīļoja: viņš taču ir tikai bērns, lai kāds arī viņš būtu un kādi būtu viņa vecāki! Un, skat! Kādu dienu raganas bērns pēkšņi pazuda un pie vecākiem atgriezās īstais dēls, slapjš, ar apdegušu matu cekulu…

Jau trešo mēnesi pilsētā ar vairākām skolām saistītie ļaudis dzīvo lielā satraukumā. Internātskolu reorganizēs, pievienojot 8.vidusskolai kā filiāli? Visus internātskolas bērnus ”iepludinās” 8.vidusskolā? Visus ”izmētās” pa visām pilsētas skolām?

Satraukuma galvenais iemesls – internātskolas audzēkņi, tik briesmīgi, ka nopostīs visu savā ceļā. Tik briesmīgi, ka personīgie bērni jāiekārto citā skolā, tālāk no ”tiem tur”. Es strādāju internātskolā divdesmito gadu. Sāku strādāt jau tad, kad skolā bija latviešu un krievu plūsma un te mācījās ap 300 skolēnu. Šobrīd skolā mācās vairs tikai 83 bērni, 19 no viņiem 9.klasē. 9 no 20 pedagogiem skolā strādā jau vairāk kā 15 gadu. Mēs nācām un nākam uz darbu bez ķiverēm, bez bruņu vestēm un, ticiet man, nervu tabletes arī nelietojam. Cienījamā sabiedrība, tad, kad viens otru baidāt ar internātskolu, atcerieties, ka runājat par BĒRNIEM.

Visā šajā satraukumā – ai, ai, ai, kas nu būs, kas nu būs – nepamanīts palicis tieši internātskolas bērns.

Varbūt tomēr vajadzēja painteresēties, pirms nesaudzīgi izteikties par to lielo postu, ko ”mūsējie” nodarīs ”jūsējiem”? Vairāk kā puse mūsu bērnu jau ir bijuši gan ”jūsējie”, gan ”jūsējie”, gan ”jūsējie” arī.

Ne visiem mūsu bērniem vienādi labi veicas mācībās, ne visus katru dienu redzam skolā, ne visiem viņiem ikdienā no mutes birst tikai pērles, bet viņi visi un katrs atsevišķi savā sirsniņā ir jauki. Tomēr zinām arī – kurš tad buciņš bez radziņiem. Mūsu bērni apmeklē teātra izrādes, koncertus, izstādes, prot uzvesties teātrī, koncertā, izstādē vai pilsētas skolu pasākumos, mūsu bērni neapsmej citus trūcīga apģērba dēļ vai tādēļ, ka kādam nav moderna telefona.

Vairākus gadus pēc kārtas mūsu bērni ieguva augstākās godalgas republikas mēroga konkursos ”Teci, teci, valodiņa”, ”Zvirbulis atgriežas” un ”Anekdošu virpulis”. UNESCO valsts mērogā rīkotās starptautiskās akcijas ”Pasaulē lielākā mācību stunda” ietvaros internātskola bija to 10 skolu vidū (no 57), kuras saņēma atzinību par izcilu sniegumu. Mūsu bērni regulāri ar labiem panākumiem piedalās BJC, citu skolu un iestāžu rīkotos pasākumos. Visa šī informācija pieejama skolas mājas lapā. 2014.g. sākumā skola saņēmu akreditāciju uz pilnu termiņu – 6 gadiem. Skolas mājas lapā pieejams skolas pašvērtējuma ziņojums. Pirms ļaujaties panikai, ieskatieties, jūs sapratīsiet, ka bailēm lielas acis.

Pēc 9.klases pabeigšanas gandrīz visi mūsu skolēni turpina izglītoties vai sāk strādāt. Protams, kāds mēdz palikt arī, tā teikt, ”aiz borta”, bet te vaina drīzāk jāmeklē pieaugušajos, vecākos, arī pedagogos, kuri savlaicīgi nav spējuši bērnam palīdzēt ieraudzīt un izvēlēties labāko no ceļiem.

Viens mūsu puisis mums visiem ir iemācījis, ka ”attieksme rada attieksmi”. Varbūt ir vērts paturēt prātā pasaku par raganas bērnu…

Ar laba vēlējumiem ”mūsējiem” un ”jūsējiem”,
Liepājas internātpamatskolas direktore Gunta Lauberga