Iecere mūsu pilsētā uzstādīt ātruma kontroles displejus ir
tikai apsveicama. Piedaloties ceļu satiksmē, šīs mērierīces varam redzēt ne
tikai Eiropā, bet arī vairākās vietās Latvijā. Cik man zināms, ātruma kontroles
displeji jau uzstādīti Smiltenē un Ventspilī.

Ātruma kontroles displeji sevi jau pierādījuši, tos atzinīgi
novērtējuši arī autovadītāji. Ieguvums no šīm ierīcēm ir tas, ka nereti,
iebraucot apdzīvotā vietā, pārslēgšanās no ātruma, kas ir ārpus apdzīvotām
vietām, proti, 90 kilometri stundā, uz krietni mazāku ātrumu – 50 kilometri
stundā, autovadītājam, maigi izsakoties, piemirstās. Bet ja ir šāda informatīva
mērierīce, kas parāda transportlīdzekļa faktisko ātrumu, tas atgādina par
maksimālā atļautā ātruma izmaiņām un tā ievērošanu.

Ātruma kontroles displejs nav nekas jauns un inovatīvs.
Šādas ātruma mērierīces ir jau zināmas. Protams, zināmā mērā viss jaunais ir
labi aizmirsts vecais.

Otra pozitīvā lieta ir tā, ka vietās, kur kontrolējam
braukšanas ātrumu ar fotoradariem, tiek kontrolēts ne tikai ātrums. Ja
atļautais braukšanas ātrums tiek pārsniegts, par to vadītāji tiek sodīti.
Kontrole ar displejiem sodīšanu neparedz – soda jautājums izpaliek. Displeji
darbojas kā atgādinājums par to, kādam ātrumam konkrētajā vietā ir jābūt, vai
mēs to ievērojam.

Izteikumi, ka displeji novērsīs autobraucēju uzmanību un būs
vēl lielāka bīstamība, ir absurdi. Pilnīgi nepiekrītu šādiem izteikumiem, jo
tad jau ikviena ceļa zīme, kas uzstādīta apdzīvotās vietās vai ārpus apdzīvotām
vietām, jebkurš horizontālais apzīmējums novērš uzmanību.

Šādi izteicieni ir absolūti nepamatoti, jo beigu beigās
vadītāja pienākums ir sekot ne tikai ceļa zīmēm, bet arī situācijai, kas ik
mirkli var mainīties. Vadītājam tāpat jāspēj prognozēt iespējamos
apdraudējumus.

Ikviena mērierīce, iekārta un zīme, kas ierobežo braukšanas
ātrumu, atgādina vadītājam par nepieciešamību ievērot noteikumus, ir tikai
apsveicama! Skarbās statistikas attiecībā uz bojā gājušajiem un cietušajiem uz
Latvijas ceļiem cēloņi ir un paliek konkrētai situācijai neatbilstošs ātrums,
jo braucam par ātru. Otra lieta ir sēšanās pie stūres alkohola reibumā.

Tie ir iemesli, kas pamatā izraisa negadījumus. Līdz ar to
jebkurš veids, kādā varam gan informēt vadītājus par maksimālo atļauto
braukšanas ātrumu, gan arī kontrolēt, lai atļautais ātrums tiktu ievērots, ir
un būs jautājums numur viens.

Liepājā jau daudzviet uzstādīti ātrumvaļņi, policija darbā
izmanto mobilo radaru. Domāju, ka vietas, kur pilsētā ātrumvaļņi uzstādīti, izvēlētas
objektīvas. Mani priecē, ka ātrumu ierobežojošās barjeras no tehniskā viedokļa
nemitīgi tiek pilnveidotas. Tā nav maza un asa svītriņa, ko vadītājam vizuāli
grūti ievērot. Vizuālais noformējums, kas brīdina, ka būs mākslīgs šķērslis,
ļauj vadītājiem būt tam gatavam un neradīt bojājumus transportlīdzekļiem.

Protams, vislabāk situācija redzama tiem, kuri dzīvo un
strādā vietās pilsētā, piemēram, pie skolām un bērnudārziem, kur ir liela
cilvēku plūsma. Iespējams, ka ir vēl kādas vietas pilsētā, kur nepieciešams
uzstādīt ātrumvaļņus.

Taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka iela domāta tam,
lai pa to brauktu. Tādēļ ir būtiskais jautājums par tranzītielām, kur
ātrumvaļņi nav un nevar tikt uzstādīti. Ir citi instrumenti, ar ko tranzītielās
atgādināt par atļauto ātrumu un veikt tā kontroli, piemēram, mobilās ierīces.

Diemžēl ir paradokss, ka vietās, kur pašvaldība iegulda
līdzekļus, lai sakārtotu infrastruktūru – atjaunotu brauktuves segumu, diemžēl
vesela virkne agresīvo braucēju to uzskata par iespēju pārbaudīt savu spēkratu
jaudu un savu māku pārvietoties neadekvātā ātrumā. Un tas nereti ir iemesls,
kādēļ iedzīvotāji raksta iesniegumus un lūdz uzstādīt ātrumu ierobežojošos
vaļņus gan dzīvojamajā sektorā, gan pieguļošajās ielās. Diemžēl arī tā ir.

Vienu no displejiem plānots uzstādīt Zirņu ielas, kas ir
tranzītiela un kur nevar izbūvēt ātrumvalni, un Salmu ielas krustojumā –
līkumā, kur ne reizi vien jau notikuši satiksmes negadījumi. Tas priecē.
Savlaicīgi izvietojot informatīvo ierīci, parādot autobraucējiem, ar kādu
ātrumu viņi pārvietojas, tuvojas līkumam, tas ir tikai apsveicami!

Negadījumi šajā vietā nereti notiek īpaši ziemas apstākļos,
jo vadītāji neizvērtē savu ātrumu, līdz ar ko, iebraucot sarežģītajā vietā, nenovalda
transportlīdzekli, kā rezultātā notiek avārija.

Tāpat es uzskatu, ka pie izglītības iestādēm, kuras
daudzviet mūsu pilsētā ir tranzītielu malās, tuvumā, uzstādot displejus, ir
iespējams informēt vadītājus. Protams, tam visam nepieciešams finansējums, bet
vērtīgi tas būtu.