Intervija ar Latvijas jauniešu galvaspilsētas Liepājas vēstnesi Haraldu Danielu Vecbaštiku.

– Visas ieceres izdevās īstenot?

– Pie pilsētas prezentēšanas, idejām un plāniem sākām strādāt, vēl pirms vispār ieguvām šo titulu.

No sākuma bija grūti noticēt, ka to esam panākuši un jau otro reizi. Bet tad mūsu plāni un vīzijas kļuva lielākas, ambiciozākas.

Protams, ne visu vienmēr izdodas izpildīt, kā gribētos.

Tomēr kopumā, manuprāt, mums šis gads izdevās diezgan labs, jo daudzas no vēlmēm īstenojās.

Bija arī tādas idejas, par kurām kāds no vēstnešiem bija sapņojis jau pirms tam. Piemēram, par labdarības akciju, kurā vācām ziedojumus dzīvnieku aizsardzības biedrībai “Liberta”.

Galu galā mūsu kā jauniešu galvaspilsētas programma visa gada garumā bija pietiekami daudzpusīga.

Man šķiet, ka, ieskaitot noslēguma ballīti, šogad Liepājas jauniešiem organizējām 38 pasākumus.

Un jāņem vērā, ka katram no tiem ir vajadzīgas finanses, papildu atbalsts, saskaņošana. Tāpēc arī jāsaka paldies Liepājas pašvaldībai, kas mūs ļoti atbalstīja gan finansiāli, gan ar darbaspēku un idejām.

– Kā vērtē jauniešu galvaspilsētas vēstnešu darbu?

– Vēstneši, manuprāt, pastrādāja labi. Ne visi vienmēr varēja iesaistīties katrā pasākumā, bet vienmēr bijām vienoti.

Protams, tagad atskatoties, var teikt, ka kāds pastrādāja vairāk, kāds mazāk, bet katrs šim projektam atvēlēja to, ko varēja.

Un, ja man jāsaka, par ko pašam vislielākais prieks, tad tie noteikti ir šie jauniegūtie draugi un kontakti.

Tos jauniešus, kurus šī gada laikā iepazinu, es, visticamāk, nevarētu iepazīt nekur citur.

Domāju, ka šī vēstnešu grupa varētu turpināt sadarboties un Liepājā kaut ko vēl kādu reizi sarīkot.

– Izdevās piesaistīt arī tos jauniešus, kas ikdienā nav tik aktīvi?

– Noteikti! Šis bija tiešām jaudīgs gads, un to parāda arī apmeklētība. Protams, visapmeklētākais bija festivāls “Kopums”, kurā iegriezās ap 16 tūkstošiem jauniešu gan no Liepājas, gan citām Latvijas vietām.

Gan tur, gan mazākos pasākumos varēja manīt jaunas sejas – jauniešus, kas ikdienā neapmeklē tādas vietas kā “Jauniešu māja” vai “House of Hope”.

Īpašs prieks bija redzēt arī dažādas vecuma grupas.

Vismazāk parasti sanāk piesaistīt tos, kas ir vecumā no 15 līdz 18 gadiem, bet ar aktivitātēm piepildītāku gadu nekā parasti arī šos jauniešus izdevās redzēt biežāk.

Dažbrīd šķita, ka viņu pat ir vairāk nekā citu vecuma grupu pārstāvju.

– Jauniešu galvaspilsētas 2025. gada sauklis bija “Jaunieši lauž stereotipus!”. Ar to tikāt galā?

– Bija astoņi oficiālie stereotipi, kurus liepājnieki paši bija izvēlējušies, bet gada laikā klāt nāca vēl. Es teiktu, ka mums tos izdevās lauzt – noorganizējām tam veltītu pasākumu.

Bet, ja nopietni, tad,

manuprāt, mēs ļoti labi parādījām, ka nesēžam tikai telefonos, ka mums interesē sabiedrībā notiekošais,

ka mums var uzticēties un mēs novērtējam tās iespējas, kas mums tiek dotas.

– Liepāja uz titulu kandidēs atkārtoti?

– Mēs bijām pirmie, kas šo titulu izpelnījās divas reizes. Nešaubos, ka varam būt arī pirmie, kas par jauniešu galvaspilsētu kļūst trešo, ceturto un pat 25. reizi.

Noteikti jākandidē vēl!

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.