Aptuveni pirms gada satiku juristu pāri, teātra cilvēkus. Sacīju, ka sen neesmu jūs teātrī redzējis. Un viņi atbildēja: tev jau tur nekā nav – vien pasakas un bērnu izrādes. Vai viņiem bija taisnība? Iespējams, ka jā, bet, iespējams, ka nē. Taču teātris ir domāts visiem liepājniekiem, ne tikai nelielai publikas daļai, ne tikai regulārajiem apmeklētājiem.

Mans, teātra vadītāja, mērķis ir aizklauvēties līdz tiem, kas līdz teātrim vēl nav atnācis. Lai šeit sēž spuraini tīņi, iepriekš minētā tipa juristi utt. Atceros: tikko sāka radīt “Hananu”, aizgāja ļoti daudzi skatītāji. Ir pagājis laiks, un “Hanana” jau ceturto sezonu ir repertuārā, un par apmeklētāju skaitu šai izrādei mēs nesūdzamies. Un arī tas – audzēt apmeklētāju skaitu – ir mans kā teātra vadītāja mērķis.

Šosezon būs izrādes, ka “paņems pie rīkles”, būs izklaidei, būs stāsti… Varu teikt, ka mūsu repertuārā ir profesionālas un kvalitatīvas izrādes. Tas ir tāpēc, ka izvēlamies režisorus, kas var mums šeit kaut ko piedāvāt. Mēs negribam, lai teātra repertuārs būtu pelēcīgs, vienmuļš, šķebinošs aiz liekulības. Mēs arī piedāvājam “ugunsgrēka” tipa darbus. Bet teātris ir dzīves spogulis. Manuprāt, Liepājas teātra repertuārā ir pietiekami plašs klāsts, lai katrs liepājnieks atrastu savām interesēm atbilstošo. Bet cepot vienu un to pašu, paliks šķērmi ap dūšu.

Nenoliedzami, mums ir svarīgs cilvēku viedoklis. Mēs atrodamies Liepājā un mūs interesē, ko saka skatītājs. Nesen veicām anketēšanu, bet rezultāti gan vēl nav apkopoti. Cik man gadījās redzēt, neko pārsteidzošu tajās nemanīju, pat atradu pretrunas. Anketās bija rakstīts, ka skatītājs grib redzēt Blaumani. Vismaz 30 gadu garumā teātrī ir bijuši vairāki Blaumaņa iestudējumi, veiksmīgāki un mazāk veiksmīgi, bet skatītājs uz Blaumani nenāk! Tad kā, lai tām anketām tic?

Liepājnieki ir dažādi cilvēki, un mēs cenšamies uzrunāt visus liepājniekus. Ja kāds ir dusmīgs par to, ko redzējis “Stavangerā”, tad acīmredzot viņš gribēja redzēt ko citu. Tas neatbilda tam, ko gribējies redzēt. Man tā arī ir bijis daudzas reizes, ejot, piemēram, uz kino vai teātra izrādi. Un tas ir tikai normāli. Teātrī nevar būt aizliegtās un atļautās tēmas.

Tiem, kas pēc “Stavangeras” nolēmuši uz teātri vairs nenākt, varu teikt to, ka sevi apzogat. Žēl, ka nenāksiet, jo būs brīnišķīga komēdija “Filumena Morturado”, ko iestudēs itāļu režisors. Un sezonu beigsim ar īsti medusmaizi – mūziklu “Minhauzena precības”.

Pēc izrādes “Stavangera” noskatīšanās manī ir tikai pozitīvas emocijas. Manuprāt, ir tapusi ļoti profesionāla izrāde, kurā ir mūsdienīga režijas māksla, ir panākts ļoti labs aktierdarbs. Esmu pabijis dažādos teātru festivālos, un varu teikt, ka šī izrāde tajos ļoti labi iederētos. Varu pat prognozēt, ka par “Stavangeru” festivāliem būs liela interese.

Herberts Laukšteins,
Liepājas teātra vadītājs