Latvija pievienojusies Stokholmas deklarācijai, kur pausta apņemšanās ierobežot ātrumu līdz 30 kilometriem stundā vietās, kur satiksmē piedalās gan transportlīdzekļi, gan mazāk aizsargāti satiksmes dalībnieki.

Jau tagad vairākās mūsu pilsētas ielās ir ātruma ierobežojumi – vai tie ir tā saucamie guļošie policisti, vai atļautais braukšanas ātrums, kas nedrīkst pārsniegt 30 kilometrus stundā, piemēram, pie mācību iestādēm, kur tā ir akūta nepieciešamība.

Braukšanas ātruma samazināšana Liepājā noteikti uzlabotu satiksmes drošību, samazinātu negadījumu skaitu. Tomēr svarīgi būtu izvērtēt, kur tas tiešām ir nepieciešams, jo diezin vai ātruma ierobežojuma zīme vajadzīga Lielajā ielā. Tur ir vairākas gājēju pārejas un luksofori. Tātad autovadītāji ātri nepabrauks, tāpat kā pa mūsu nelīdzenajām bruģētajām ielām. Kurš gribēs lauzt savu auto? Vienmēr gan atradīsies kāds, kuram būs vienalga, vai jābrauc ar 50 vai 30 kilometriem stundā. Šādus lidotājus izmācīt ir grūti.

Ja tiešām pilsētās būs vairāk ceļa zīmju ar ātruma ierobežojumiem, nedrīkst aizmirst par ceļu satiksmes negadījumu statistiku, vispirms jāapzina bīstamākās vietas un ar tām arī jāsāk.

Ne jau tikai ar ātruma ierobežojumiem izdosies panākt lielāku drošību. Daudzas ielas autovadītājiem ir slikti pārredzamas, piemēram, Dzintaru ielā ir guļošie policisti, ir satiksmes spoguļi, taču tik un tā izbraukšana no sānielām ir bīstama un sarežģīta, jo vienā ielas pusē visā garumā stāv novietotas automašīnas. Bāriņu un A. Pumpuru ielas krustojuma spogulim es vispār neredzu lielu jēgu, jo automašīnu tajā var ieraudzīt tikai tad, kad jau esi dažu metru attālumā.

Ja pilsētā parādīsies vairāk ātrumu ierobežojušu ceļa zīmju, autovadītājiem nav ko dusmoties, bet jāievēro noteikumi un varbūt arī agrāk jāceļas. Drošība tomēr ir pirmajā vietā.

Ildze Blumbaha, braukšanas apmācību instruktore