Intervija ar SIA “Grobiņas SPMK” valdes locekli Ilgoni Jēči.

– Mani aizskāra, ka pensionēts inženieris, kurš konkrēto projektu nav redzējis, izsaka savu viedokli un veido sabiedrības attieksmi.

Apakšzemes komunikācijas K. Zāles laukumā raka “Grobiņas SPMK”.

I. Doršs piemin, ka viss noticis tāpēc, ka raktas tranšejas, nav ticis kārtīgi noblīvēts un tāpēc grūst kopā. Tajā vietā, kur segums iebruka, tranšeju nemaz nav.

Esmu ar mieru iziet visu laukumu un lai man parāda, kurā vietā virs tranšejām ir nosēdies. Tādas vietas nav.

– Kāpēc tad segums tur varēja iebrukt?

– Runājot par bruģi, Bāriņu ielas galā tas ir ideāls. Kāpēc tad tur nav iegruvis? Un smagais transports tur tieši tikpat daudz ir gājis pāri.

Uznākot straujam atkusnim, ūdens plūda iekšā zemē.

Zem katra seguma tiek ieprojektēts vismaz 60 centimetru drenējošais slānis. Acīmredzot ūdens nav pietiekami ātri drenējies projām. To lai skatās eksperti, bet nevajag vainu meklēt tur, kur tās nav.

– Vai tad, kad jūsu uzņēmums raka komunikācijas, bija manāms, ka objektā varētu būt šādi riski – ūdens neaizplūdīs prom?

– Nē, neko tādu neredzējām. Taču paši ceļinieki ņēma ielu nost visā platumā, taisīja ierakumu un bēra drenējošo slāni. Varbūt kaut kur izdevās iebērt labi, bet kaut kur – ne tik labi.

Kā jau teicu – Bāriņu ielas galā bruģis ideāli stāv.

– Tīri tehnoloģiski un teorētiski – kas var būt par iemeslu tam, ka nestrādā drenējošais slānis?

– Es jau nezinu, kāds tas ir uzbērts. Parasti ir smiltis, virs tām ir šķembas, un ūdens ļoti labi iet prom. Ja ir mazliet mālaināks, tad ne tik strauji iet.

– Cilvēki spriež, ka kļūmes notiek tāpēc, ka termiņi spiež būvēt ziemas apstākļos.

– Ziemas apstākļos tur maz tika darīts, ielu nobruģēja tad, kad ziemas vēl nebija. Straujā atkušņa dēļ gan ļoti liela ūdens masa gāzās iekšā zemē, tas ir fakts, taču tā gāzās viscaur vienmērīgi.

– Liepājnieki norāda uz līdzīgiem seguma defektiem arī Lielajā ielā. Vai tur arī strādāja “Grobiņas SPMK”?

– Jā, mēs tur arī rakām, bet arī tur tranšeja ir vienā vietā, taču ietve – visā platumā. Neesmu tagad novērojis, ka tur kaut kas kustētos;

vai nav vairāk tikai piesaukts, nevis ka reāli būtu kāda nelaime.

Šādiem novērojumiem jāpieiet diezgan kritiski.

– Viens no sabiedrības jautājumiem ir arī – kur skatījās būvuzraugs? Vai, jūsuprāt, būvuzraudzība K. Zāles laukumā bija atbilstoša noteikumiem?

– Varu atbildēt tikai par to, kā mūs uzraudzīja, jo bija atsevišķi būvuzraugi mums un ceļu daļai. Manuprāt, viss bija normas robežās un atbilstoši.

Katram solim jau nevar izsekot līdzi, ir arī katra būvnieka atbildība.

Ja katrs solis jāuzrauga, tad kāda jēga ir būvdarbu vadītāja sertifikātam?

– Būvnieks SIA “CTB” jau publiski paudis, ka viņa vainas neesot, jo būvēts tā, kā projektā un kā vēlas pasūtītājs. Vai tad, ja būvnieks redzētu, ka projektā iezīmētais dzīvē nebūs labi, tam vienkārši jāturpina būvēt?

– Tas ir pašvaldības iepirkums, kuru tik viegli izmainīt nevar. Ja būvnieks sāks izmantot citus materiālus, tad tas vairs neatbildīs iepirkumam, un var iznākt problēmas ar kontrolējošām iestādēm.

Ekspertu rezumējumā varēs redzēt, vai bija projektētāja kļūda vai ne. Ne visu dzīvē var paredzēt, varbūt kaut kas ir aizgājis greizi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.