Intervija ar bioloģiskās zemnieku saimniecības “Kūdrāji” pārstāvi Ināru Jansoni.

– Cik lielā platībā un kādu labību šogad audzējāt?

– 180 hektāru mums zeme vispār, šogad labība bija kādos 60 hektāros. Sējam tā, lai ir lopiem (mums 25 slaucamas govis, vēl jaunlopi un gaļas lopi) un mazliet, ko pārstrādāt.

Kādreiz ražojām miltus un putraimus, grūbas, bet vairs to nedarām.

Taču, tā kā ir dzirnavas, gatavojam rupjos malumus – kviešus un miežus rupjmaizei, kviešu malumu – baltmaizei. Produkciju nedodam veikaliem, esam izgājuši tikai uz privātiem pasūtījumiem.

– Rudzus tagad audzē maz.

– Arī mums vairs nav tādos daudzumos, kā bija agrāk.

Kviešus iesējām tikai 10 hektāros, miežus – tāpat, lielākais uzsvars uz auzām. Tās mēs nevaram pārstrādāt, nododam “Dobeles dzirnavniekam”.

– Kā labība augusi, vai graudi ir kvalitatīvi?

– Par kvalitāti nevar sūdzēties, bet auzām nav tik liels birums, kā būtu gribējies. Piemēram, pagājušogad nodevām “Dobeles dzirnavniekam” 80 tonnas, aizpagājušajā gadā 100, bet šogad – tikai 50.

Apjoma ziņā ir mazāk.

Pagājušogad arī nebija rekordraža, jo izauga daudz tukšo graudu.

Šogad nebija tik daudz tukšo graudu, bet kādā brīdī vienalga kultūrai ir kaut kā pietrūcis, tāpēc nav uz stiebra tāda masa un graudi, kādus gribētos.

Savukārt kvieši un rudzi rudenī samērā slikti sadīga. Taču, tā kā saimniecība ir bioloģiskā, netiecamies pēc augstiem rādītājiem. Cik ir izaudzis, tik ir labi. Ja vairāk – ļoti labi, ja mazāk – samierināmies. 

– Vai graudi bija jāžāvē?

– Mums šogad tā nav. Pirmās jūlijā sākām kult auzas un uz “Dobeles dzirnavnieku” aizvedām ar 16% mitrumu. Beigās mitrums jau bija 12%, tā ka par to nežēlojamies.

Aizputes apkārtnē par maz bija lietus, bet tas, kas uzlija, necik daudz nesamitrināja. Karstais laiks uzreiz izžāvēja.

Ja vajadzētu graudus žāvēt, tad kaltētu. Kalte mums ir, bet tā nolietojusies un vairs nestrādā tik kvalitatīvi. Tāpēc cenšamies kult tā, lai nav jāžāvē.

Auzas nepārdodam uzreiz no kombaina, bet laižam caur priekštīrītāju, lai atsijātu piemaisījumus – nezāļu sēklas un tukšos graudus. Ja nodotu visu uzreiz, tad mitrums varbūt būtu lielāks.

– Ko sakāt par iepirkuma cenu?

– 280 eiro samaksāja par tonnu bioloģisko auzu; tām nebija augstvērtīgs blīvums. Šo kvalitātes rādītāju ņem vērā auzām, bet kviešiem – lipekli, rudziem – krišanas skaitli.

Auzām blīvums bija tikai 49, taču vajadzētu pāri 50. Pagājušogad bija tāda kvalitāte ar visu to, ka daudz tukšu graudu.

Šogad vispār grūti saprast, kā aug.

Pērn kartupeļi – tādi, ka rokā nevarēja noturēt, bet šogad izauguši vidēja lieluma, cerā nav daudz. Es domāju, ka savu lomu nospēlēja sausums zemē.

– Graudu sezona “Kūdrājos” beigusies?

– Jā, visa labība ir nokulta jau pirms nedēļas, vienīgi āboliņš vēl jāpakuļ. To mēs sējam daudz, jo vajadzīgs augu sekai.

Lielāko daļu nopļaujam sienam, bet kādu gabaliņu atstājam nogatavoties. Tad nokuļam, lai mums ir pašiem, ko nākamajā gadā iesēt, un nebūtu jāpērk.

Nokūlām arī timotiņu, laiks to atļāva.

Zālāju sējam tāpēc, ka bioloģiskajā saimniecībā nedrīkstam kā konvencionālajās saimniecībās nez cik gadus vienā laukā audzēt kviešus vai rapsi.

Mums ir piecu gadu augu seka, kultūras jāmaina. Un, tā mainot, tur, kur var, sējam apakšā āboliņu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.