Lai saudzētu katrs savu un pielūkotu arī citu savu līdzcilvēku veselību karstajā laikā, atgādinām, ka pēc iespējas mazāk dienas vidū vajadzētu uzturēties tiešajos saules staros, jāuzņem pietiekamā daudzumā šķidrums, jāizvēlas atbilstošs apģērbs, kā arī jāparūpējas par bērniem un sirmgalvjiem.

Karstajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu pavadīt pludmalē, dienas vidū strādāt dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, īpaši laikā, kad saule ir visintensīvākā – laika posmā no pulksten 10 līdz 16.

Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Tādēļ svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu galvassegu.

Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Bērni var pārkarst arī guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos.

Jāņem vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hroniskas slimības, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds un asinsvadu slimībām, karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu.

Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu.

Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību.

Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir jādzer pietiekamā daudzumā ūdens.

Jāņem vērā, ka nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošajiem.

Jāuzsver, ka karstajās dienās vajadzētu pārplānot savus ikdienas ierastos un paredzētos plānus, proti, piemēram, nedoties uz veikalu ikdienas pirkumos.

Operatīvajās atskaitēs par izsaukumiem aizvadītajās dienās karstuma dēļ redzams, ka tās bija situācijas, kad cilvēki ilgas stundas bija veikuši fizisku darbu ārā karstumā, piemēram, labojuši jumtu, veikuši dārza darbus. Kā arī vairākas situācijas, kad gados vecāki cilvēki nepārplānoja dienas aktivitātes un karstākajā dienas laikā devās pastaigā vai citās aktivitātēs, kuras varēja atlikt vai pārcelt uz citu laiku, piemēram, agrākām rīta stundām.

Citās situācijās cietušie atzīmēja, ka uzņēmuši maz šķidrumu un ilgas stundas vai pat visu dienu pavadījuši karstumā, biežāk saulainā vietā.

Jāatceras, ka pārkaršana var notikt arī pēc uzturēšanās sakarsušās, nevēdinātās telpās, tostarp arī sakarsušā transportā. Šāda situācija bija arī vakar, kad kāds vīrietis pēc braukšanas uzkarsušā mašīnā, kurā nebija gaisa kondicionētāja, izkāpa no mašīnas un, pagājis pāris soļus, zaudēja samaņu. To redzēja līdzcilvēki un nekavējoties piesaistīja palīdzību.

Indra Liniņa, NMPD Katastrofu medicīnas centra pārstāve