Kad reforma sākās, arī es pati biju ļoti atbalstoša, man šķita, ka kaut kas ir jāmaina vidusskolas saturā.

Integrētais kurss sākotnēji patiešām likās interesants, jo tas sevī ietvēra visu: vēsturi, daudz ko no sociālo zinātņu kursa – politiku, tiesības, ekonomiku.

Tomēr, ja kaut ko tik ļoti reformē, ir būtiski izvērtēt, kāda ir šī pamatbāze – materiāli, metodika –, uz ko turpmāk programmu balstīt.

Tā nu bija joma, kas nemainījās un palika tāda pati, vairāk vai mazāk tas gūlās uz katru skolotāju individuāli.

Protams, bija kolēģi, kuri bija zinoši visos šajos aspektos un spēja ar to strādāt, balstoties savā pieredzē, un viņiem tas patiešām patika, bet bija tādi, kuriem tas nevedās tik viegli. Tā bija lielākā daļa.

Ne vienmēr skolotājs spēj būt speciālists visās jomās.

Lai tiešām kvalitatīvi varētu vadīt mācību procesu, pasniedzot šādu apvienoto kursu, skolotājam vajadzēja daudz lielāku palīdzību.

Taču negatīvās blaknes var novērot vien tad, kad sāc praktiski strādāt. Tas, ko pedagogi uzreiz pamanīja – vēsture šajā visā izšķīst un pazūd.

Te gan jāņem vērā arī visas pārējās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, izglītībā, un kāda ir jaunā paaudze, cik lasoša, nelasoša, kādā veidā viņi uztver informāciju utt. To visu redzot,

sapratām, ka vēsture vienkāršai pazūd.

Te jāmin arī pēctecība, bērni no pamatskolas nāk jau ar pavisam citu bagāžu, lai gan tur priekšmets ir saglabājies.

Domājot par šī brīža ģeopolitisko situāciju, mums viennozīmīgi ir jāuzņemas atbildība par to, ko mūsu jaunieši zina un kāda ir viņu izpratne par šiem procesiem.

Uzskatu, ka šo mācību priekšmetu nošķiršana ir loģisks solis.

Protams, bija daudz viedokļu par to, ka reforma tikko sākusies un nu atkal viss jāmaina, tomēr jāizvērtē prioritātes. Ja reiz redzam, ka iecerētā reforma īsti nestrādā, tad kaut kas ir jāmaina.

Ja ir kļūda, tad tā ir jālabo, turklāt to, ka iecere nedarbojas, pamanīja liela auditorija, nevis kāda neliela grupa.

Lai kaut ko izveidotu, jābūt gataviem iet, mēģināt, izvērtēt un, ja nepieciešams, pakāpties arī kādu solīti atpakaļ.

Kā tas skars bērnus un vecākus? Kā jebkura reforma, arī šī tiks pabeigta ar tiem bērniem, kuri to sāka apgūt 10. klasē, attiecīgi vēl divus gadus viņi mācīsies apvienoto priekšmetu, līdz beigs vidusskolu.

Savukārt tie, kas uzsāks mācības vidusskolā šogad, priekšmetus apgūs atsevišķi.

Ineta Drēže, Liepājas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja un sociālās un pilsoniskās mācību jomas koordinatore

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.