Intervija ar Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāju Ingu Ekuzi.

– Vai visās skolās būs iespējams nodrošināt noteikto skolēnu skaitu klašu grupās?

– Liepājā ir trīs veidu situācijas.

Pirmkārt, ir skolas, kuras pilnībā atbilst noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem un atsevišķos gadījumos pat būtiski pārsniedz minimāli noteikto skolēnu skaitu.

Otrkārt, ir skolas, kuras atbilst kritērijiem ar pieļaujamo procentuālo svārstību: 1.–3. un 4.–6. klašu posmā līdz 25% (ne mazāk kā 90 skolēnu), savukārt 7.–9. un 10.–12. klašu posmā līdz 10% (ne mazāk kā 108 skolēni).

Treškārt, ir skolas, kurās atsevišķas klašu grupas tomēr neatbilst noteiktajiem kritērijiem: viena ir pašvaldības dibināta skola – Rietumkrasta vidusskola – , kā arī privātsākumskola “Varavīksne”.

Par tālmācības programmām jāatzīmē, ka tām ir noteikts pārejas gads, pēc tam jānodrošina atbilstība kvantitatīvajiem kritērijiem. Tiem pašiem, kas attiecas uz klātienes programmām citviet Liepājas skolās.

Liepājā tālmācības programma tiek īstenota vienā skolā – Raiņa vidusskolā.

Mēs redzam nepieciešamību programmu transformēt, to attīstot par kvalitatīvi spēcīgāku izglītības piedāvājumu, kas piesaista skolēnus nevis tikai ar elastīgo mācību formu, bet arī satura kvalitāti.

– Vai kādai Liepājas skolai varētu piemērot izņēmuma statusu, uz kuru attiektos zemāki kvantitatīvie kritēriji vai elastīgāki nosacījumi?

– Pašreizējās prognozes liecina, ka

pašvaldības dibinātajām skolām nebūs piemērojams izņēmuma statuss.

Vienlaikus pašvaldība turpina izvērtēt situāciju un plāno uzturēt dialogu ar Izglītības un zinātnes ministriju par Rietumkrasta vidusskolu, lai nepieciešamības gadījumā savlaicīgi pieņemtu atbilstošus lēmumus.

Šajā gadījumā neatbilstība atsevišķos klašu posmos daļēji ir saistāma arī ar savulaik Izglītības kvalitātes valsts dienesta akreditācijas procesā noteiktiem ierobežojumiem skolēnu uzņemšanai.

– Kā vērtējat jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli – vai tas nodrošinās taisnīgāku atalgojumu?

– Jaunais modelis potenciāli veicina taisnīgāku atalgojuma sistēmu, jo

finansējums tiek piešķirts izglītības programmai skolā, nevis uz katru skolēnu, kā tas bija līdz šim.

Tas ļauj elastīgāk plānot resursus un veiksmīgāk ņemt vērā skolas reālās vajadzības.

– Vai šī reforma Liepājai ir izdevīga?

– Kopumā Liepājas pašvaldībai plānots finansējuma pieaugums.

Piemēram, 2025./2026. mācību gadā mēneša finansējums ir 1 335 938 eiro, savukārt jaunajā modelī tas sasniegtu 1 516 345 eiro mēnesī, kas ir par 180 407 eiro mēnesī vairāk.

“Programmas skolā” modeļa ieviešanas pārejas periodā (2026./2027. un 2027./2028. mācību gadā) valsts finansējums atbalsta personālam tiks nodrošināts 70% apmērā.

Šis aspekts vēl prasa papildu izvērtējumu, jo iepriekš tika plānots, ka 2027./2028. mācību gadā finansējums atbalsta personālam būs nodrošināts 100% apmērā.

Kā skaidro ministrija, šīs pēdējās redakcionālās izmaiņas saistītas ar valsts budžeta situāciju.

Tas nozīmē, ka, piemēram, sociālo pedagogu finansēšana joprojām notiks no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Pedagogu atalgojumam paredzēts pieaugums 194 627 eiro apmērā, atbalsta personālam – 13 938 eiro, savukārt administrācijas atalgojuma finansējums samazinās par 28 158 eiro.

Jāuzsver, ka tie ir provizoriski aprēķini. Precīzs valsts finansējums būs zināms pēc 5. septembra, tāpēc arī pašlaik esam piesardzīgi skaidrā reformas novērtējumā.

– Vai ir konkrētas problēmas, ko jaunais modelis palīdzēs risināt tieši Liepājā?

– Pašlaik vēl ir pāragri sniegt galīgo izvērtējumu, jo daudz kas būs atkarīgs no reāli piešķirtā finansējuma, kas pašvaldības rīcībā būs 2026./2027. mācību gada sākumā.

Viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir lielāks finansējums atbalsta personāla amata vienībām.

Vienlaikus nevar noliegt, ka izaicinājumi var būt saistīti ar cilvēkresursu pieejamību arī tad, ja finansējums ir nodrošināts.

– Ņemot vērā, ka Liepājā skolu tīkls pēdējos gados jau ir pārskatīts, vai jaunais modelis nozīmē, ka šis process būs jāturpina?

– Jā, izglītības iestāžu tīkla pilnveide turpināsies.

Tīkla pārskatīšana ir dabisks attīstības cikla process, tomēr nevar noliegt, ka

to paātrina jaunais finansēšanas modelis un gaidāmās demogrāfiskās situācijas ietekme, ko jau sākam izjust pirmsskolās

un kas pēctecīgi drīzumā ietekmēs arī skolas.

Tas nozīmē, ka pašvaldībai arī turpmāk būs jāvērtē situācija un jāpieņem stratēģiski lēmumi.

Uzziņai

Lai skola saņemtu 100% valsts finansējumu pedagogu algām, tai jāatbilst:

– noteiktam skolēnu skaitam klasēs (klasē jābūt no 10 līdz 20 skolēniem); prasības atšķiras: pilsētās – augstākas, laukos un mazapdzīvotās teritorijās pieļaujams mazāks skolēnu skaits;

– regulējums pieļauj svārstības no optimālā skolēnu skaita. Sākumskolā (1.–6. kl.) pieļaujama līdz 25% novirze, savukārt vecākajās klasēs (7.–12. kl.) – līdz 10%; 

– izņēmumi (var saņemt pilnu finansējumu arī neatbilstot):

* skolas ar augstu pieejamības risku (tālu no citām skolām);

* pierobežas skolas;

* skolas ar daudz bērniem ar speciālām vajadzībām;

* vienīgās skolas pašvaldībā;

* ja objektīvi nevar palielināt skolēnu skaitu (piemēram, telpu dēļ) u.c.

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija