Vainags – tas ir neatņemams Līgo un Jāņu atribūts. Puišiem ozollapu vainags, meitām – puķu vainagi. Jo visi taču vēlas pušķoties, visiem patīk būt daiļiem. Vainags dod svētku sajūtu, neikdienišķumu.

Un tad, kā nu mākam, tā rotājamies. Dažam pietiek ar mazu pušķīti, cits grib vainadziņu. Tā ir arī sava veida padižošanās. Sevišķi, ja meitas pašas vainagus darina. Puiši taču to novērtēs: ja prot vainagu nopīt, būs čakla saimniece.

Tāpēc svarīgi novīt tādu vainagu, kas pie pirmajiem deju soļiem neizjūk. Vislabāk neskopoties ar puķēm. Jo vainags būs bagātīgāks un gruntīgāks, jo tas būs izturīgāks. Taču, ja nav pārliecības, talkā var ņemt arī diegu, ar ko sastiprināt vainadziņu.

Ozollapu vainaga darināšanai gan vajag mazliet vairāk iemaņu. Tāpēc meitām, kuras savus puišus grib pārsteigt ar pašu gatavotiem ozollapu vainagiem, ieteikšu patrenēt roku jau iepriekš. Bet galvenais – jāvij ar mīlestību.

Es pati pēdējos 13 gadus vainagus darinu no doņiem. Tas ir ļoti pateicīgs materiāls – vainagu var izmantot gan Līgo vakarā, gan Jāņu dienā, jo šāds materiāls ir ilgdzīvotājs, ir izturīgāks par ziedu vai lapu vainagu, tas nenovīst un nebirst.

Purvā gluži nebrienu, bet man ir savas iecienītās mitrās meža pļaviņas, kurp dodos doņus plūkt. Tieši tā – plūkt gluži kā zāli, nevis griezt. Bet plūcu tā, lai neizrautos saknes, lai nākamajā gadā doņi atkal augtu un man atkal būtu, ko plūkt.

Protams, jo garāki doņi, jo krāšņāki vainagi. Īsākie donīši der vainagiem mazām galviņām, savukārt garākie – lielākiem vainagiem lielākām galvām.

Kad vainaga pamats no doņiem izveidots, vainagu rotāju. Viennozīmīgi rotājumam nepieciešama ozollapa. Tāpat obligātas ir kādas skaras – var izmantot pāris vārpas, var arī gluži vienalga kādas smildziņas. Galvenais, lai pašai acīm tīkami.

Un, protams, rotājumam nepieciešamas puķes! Margrietiņas un rudzupuķes ir goda vietā. Izmantoju arī studentneļķes, dzeltenās margrietiņas un visas citas puķes. Jo visa laba Jāņu zāle.

Ir dzirdēts, ka katrai Jāņu zālei ir sava nozīme. Piemēram, ozola zari un lapas ir spēkam, pīlādzis – aizsardzībai pret ļaunumu. Madaras – skaistumam, asinszāle – veselībai utt.

Ikviena Jāņu puķe nesīs tikai labumu, jo sen jau zināms, ka tieši Vasaras saulgriežos un Jāņos, kad daba pilnbriedā, augos ir visvairāk spēka, jo zemei ir visvairāk spēka. Tāpēc arī iesaka Jāņu vainagu glabāt līdz nākamajam gadam un nākamajos Jāņos sadedzināt, lai uguns aiznestu visu slikto, kas bijis.

Tieši tā arī es daru. Un arī pīlādža zaru no vieniem Jāņiem līdz nākamajiem mājās pie durvīm turu, tādējādi pasargājot mājas no ļaunas acs, no ļauniem cilvēkiem. Tie iekšā mājā garām pīlādzim netiek.

Nezinu, vai manis darināto vainagu vajadzētu izmantot tējai. Taču no puķēm vītos vainagus droši var izmantot, lai ziemas vakaros pagatavotu aromātisku un sildošu tēju.

Bet vainags jau vēl meitām noder zīlēšanai! Viens no variantiem – mest vainagu ozolā. Ar kuru piegājienu izdosies uzmest ozola zarā, pēc tik gadiem izies pie vīra…

Inga Vītola, Jāņu vainagu pinēja