Aizputē tagad uz celiņiem redzami dzīvnieku mēsli tāpat kā citās vietās. Ir saimnieki, kuri, izveduši savu suni pastaigā, aiz viņa satīra, bet ir arī tādi, kuri nesavāc mēslus.

Es nezinu, kāpēc tā dara, un tādu attieksmi nevaru izskaidrot, jo nav taču patīkami, ka pilsēta piemēslota.

Tagad pat – ejot pa trotuāru, visu laiku jāskatās uz kājām, jo jāuzmanās, ka tikai kaut kur neiekāpj.

Atbildīgs saimnieks savāc pēc sava mīluļa, un tas ir pats par sevi saprotams. Tagad sētniekiem jātīra šie mēsli.

Mūsu daudzdzīvokļu mājā arī kaimiņiem ir gan suņi, gan kaķi. Esmu redzējusi, ka citi, kad iet staidzināt suni, ir paņēmuši līdzi maisiņu, lai varētu savākt mēslus, bet – ne visi.

Iecienīta pastaigu vieta ir tepat blakus – parks pie muzeja, bet šeit nav uzstādīta speciāla atkritumu tvertne,

kas domāta dzīvnieku mēsliem.

Es arī neesmu redzējusi, ka tāda būtu kaut kur citur Aizputē, lai gan ar suņiem staigā arī pa centru. Tāpēc tie, kuri savāc aiz suņa, maisiņus izmet parastajās gružkastēs.

Es savus kaķus arī palaižu laukā, bet aiz tiem nepaliek redzami mēsli kā aiz suņiem, jo

kaķi savu čupiņu ierakņā.

Mums arī mājās ir kastīte, un reizēm notiek tā, ka kaķi izstaigājas pa lauku, bet nokārtojas tad, kad atnāk atpakaļ. Ienāk istabā un aiziet uz kastīti.

Inta Beikule, divu kaķu īpašniece Aizputē