Vairāki notikumi vakar manī kārtējo reizi uzjundīja domas
par ļaužu bezatbildību un tuvredzību. Vispirms nopietnas pārdomas raisīja īsi
pirms darba dienas beigām pie Tramvaja tilta notikusī avārija, kad automašīnas
”Mazda” vadītājs, no tilta stūrējot pilsētas centra virzienā, krustojumā
iebrauca pie luksofora sarkanā signāla. Nevis aizskatījies vai aizdomājies, bet
stiprā dzērumā – teju 3 promiļu alkohola reibumā.

Par laimi, letālas sekas dzērājbraucēja nodarījumam šoreiz nebija,
taču notikušais ir iemesls kārtējo reizi aizdomāties: kā apturēt bezatbildīgo
personu sēšanos pie stūres reibuma stāvoklī. Globālajā tīmeklī daļa komentētāju
sodās par to, ka policija reidus, pastiprināti kontrolējot dzērājbraucējus,
rīko svētku dienās. Taču, kā rāda pieredze, skurbulī esošie nešķiro: svētki vai
darba diena. Aizvadītajos svētkos policija pieķēra desmitiem dzērājbraucēju.
Taču mācības diemžēl joprojām nav.

Nu nav savienojams transportlīdzeklis un apreibinoši
līdzekļi! Tā ir bumba ar laika degli. Jo neviens nevar būt drošs, ka pretī
pēkšņi nestūrēs vai virsū netrieksies kāds, kuram velna dzira aptumšojusi
prātu. Pērn raisījās diskusijas par to, ka dzērumā pie stūres pieķertajiem
vairs varētu nepiemērot administratīvo arestu. No vienas puses, iespējams,
bēdīgi, taču no otras – apsveicami – netiks tērēti budžeta līdzekļi, uzturot
šos ”sutkās” sēdētājus, jo, kā rāda pieredze, respekta pret šo soda mēru
diemžēl nav.

Vai nebūtu pienācis laiks pieņemt radikālākus mērus? Uzreiz
pēc aizturēšanas dzērājšoferi izolatorā likt nevarot, jo tas, lūk, esot
cilvēktiesību pārkāpums. Tad varbūt ir laiks pieņemt likumu, kas paredz
transportlīdzekļa konfiskāciju?

Otrs notikums, kas raisīja nopietnas pārdomas, bija trauksme
deviņos vakarā, kad operatīvie dienesti steidza uz Rožu ielu, jo kāds anonīms
personāžs draudēja uzspridzināt pilsētas domes ēku.

Gada laikā, kopš pērnā pavasara, šis bija jau septītais (!)
šāda veida viltus izsaukums. Piecas reizes draudēja spridzināt tirdzniecības
centru ”Kurzeme”. Tad kārta pienāca Kalpaka tiltam. Nu ”bumbotājs” (vai
”bumbotāji”) ķēries klāt domes ēkai. Vai nu zvanītājs ir slims vai arī
bezgodis, kaut vairāk jādomā, ka nekauņa. Nevienā no gadījumiem bumba netika
atrasta, taču operatīvie dienesti tika iztramdīti, līdzekļi izbraukumiem
iztērēti.

Komentētāji atkal izsaka pārmetumus operatīvajiem
dienestiem, aizrādot: vai tad mūsdienās nav iespējams ļaundari izskaitļot un
saukt pie atbildības? Konkrēti pēdējais anonīmais zvans tika izdarīts uz
ārkārtas tālruni 112. Ja zvanītājs būtu izmantojis fiksēto ”Lattelecom”
tālruni, reģistrētu, piemēram, mobilā operatora ”LMT” numuru vai taksofonu,
viņu atšifrēt būtu pavisam vienkārši. Diemžēl ar priekšapmaksas kartēm tik
vienkārši nav.

Saistībā ar abiem vakardienas notikumiem gribas teikt:
ļaudis, ņematies prātā! Izdarītais kā bumerangs var atgriezties atpakaļ. Proti,
laikā, kad operatīvie dienesti tērē resursus, izbraucot uz viltus izsaukumu,
var notikt nopietns negadījums, kad ne vien minūšu, bet pat pāris sekunžu
nokavēšanās var radīt neatgriezeniskas sekas. Un kur ir teikts, ka nelaime šajā
laikā, kad operatīvie dienesti meklēs neesošu spridzekli, nepiemeklēs pašu
zvanītāju vai viņa tuviniekus? Ugunsgrēks var izcelties arī viltvārža mātes
mājoklī, mediķu palīdzība var būt nepieciešama anonīmā zvanītāja tuviniekiem…

Reiz, pirms vairākiem gadiem, skatījos sižetu Krievijas televīzijā.
Kāds jauns vīrietis ar dārgu automašīnu, dodoties mājās no darba, krustojumā
bija izdomājis ”paspēlēties” ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi,
kas ar ieslēgtām sirēnām un bākugunīm kaut kur steidzās, – viņš nedeva
operatīvajam transportam ceļu. Kad vīrietis nokļuva pie savas privātmājas,
priekšā bija jau minētā Ātrās palīdzības ekipāža. Vīrieša mazulim bija kļuvis
slikti, bet sievas izsauktie mediķi bērnu glābt vairs nespēja. Viņi bija
ieradušies dažas sekundes par vēlu… Tās sekundes, ko vīrietis mediķiem atņēma
krustojumā…