Nav vairs pat nedēļa, kad klāt būs gadu mija – laiks, kad visvairāk
tiek salutēts. Taču, kā jau zināms, ļaudis nereti arī citos svētkos izmanto
pirotehniskos izstrādājumus – salutēts tiek gan kāzās un kristībās, gan
dzimšanas dienās u.c. Tāpat pieredze rāda, ka ir ļaudis, kuri salutēšanu sāk
vairākas nedēļas un pat mēnesi pirms Jaunā gada – ik vakaru, iestājoties
tumsai, mūsu pilsētā dzirdami paukšķi un debesīs redzamas gaismas.

Viens ir skaidrs – tiem, kuri salutē, šis process sagādā
prieku, jo neba citādi pirotehniskajiem izstrādājumiem tiktu tērēti līdzekļi.
Turklāt ne jau mazie. Iepazīstoties ar cenām, ir skaidrs, ka salutējamie maksā
līdz pat vairākiem desmitiem latu par iepakojumu.

Bet ne visiem liepājniekiem iet pie dūšas piromānu darbošanās.
Daļa iedzīvotāju sodās, ka policija neko nedara, lai piromānu izdarības ja ne
apturētu, tad vismaz mazinātu. Likumsargi mierina, ka, tuvojoties gadu mijai,
pastiprinās pirotehnikas aprites kontroli un pastiprināti pieskatīt piromānus.

Likumdošana paredz, ka pirotehniskos izstrādājumus kategoriski
aizliegts izmantot masu pasākumu laikā, proti, arī Jaunā gada sagaidīšanas
pasākuma laikā Rožu laukumā. Kaut diemžēl, kā rāda pieredze, ik gadu kāds
pārgalvis petardes šauj tieši no pūļa. Arī pagājušajā gadā vairāki pārgalvji vēl
pirms svētku salūta izdomāja pūlī sarīkot savu uguņošanu.  

Gribētos, protams, cerēt, ka liepājnieki un pilsētas viesi
pēdējā gada laikā būs kļuvuši prātīgāki un šogad nevienam neienāks prātā šaut
raķetes no pūļa, tādējādi apdraudot apkārtējos. Dzirdu jau, ka daži, lasot šīs rindas
purpina: kur tad skatās policija? Ticiet man, Jaungada sagaidīšanas laikā, kad
Rožu laukumā pulcējas tūkstošiem cilvēku, kad pavisam viegli savu biedru pūlī
pazaudēt, policistiem nav viegli pamanīt katru, kurš azotē paslēpis raķeti un
grasās to izšaut!

Man gan gribas pievienoties uzskatam, ka mūsu pilsētā tērēt
naudu, lai iegādātos pirotehniku, ir neprāts. Ja pilsētā vērojams patiesi
vērienīgs un krāšņs salūts, tad, atvainojiet, kāda velna pēc izmest naudu par
niekiem, ko uz fona pat nepamanīs?

Manuprāt, prātīgāk ir līdzekļus izlietot dažādu gaismas
virteņu un gaismas ķermeņu iegādei – lukturīšiem, lampiņām u.c., ar ko izrotāt
savu mājokli. Būs prieks gan pašiem šajā gada vistumšākajā laikā, gan arī
garāmgājējiem, kuri mājas vai dzīvokļa logos ieraudzīs gaismas ķermeņus.
Turklāt ieguldītie līdzekļi nebūs zemē izmesti – tie noderēs vairākiem gadiem.

Turklāt, kā zināms, elektriskie gaismekļi būs arī drošāki –
neapdraudēs ne pašus, ne apkārtējos. Vēl jo vairāk tādēļ, ka iepriekšējos gados
saistībā ar pirotehniskajiem izstrādājumiem liepājniekiem pieredze ir nelāga.
Apdegušas rokas, sabojāts apģērbs. Nodedzis ēkas jumts, uz kura uzkritusi
degoša raķete. No salūta izdedzis balkons, degoša raķete izsitusi dzīvokļa logu
un aizdedzinājusi mājokli…

Līdzīgus piemērus varētu saukt vēl un vēl, taču smagākais
šāda veida negadījumiem pirms vairākiem gadiem notika Dzelzceļnieku ielā, kur
no pašdarināta spridzekļa smagas traumas guva bērns. Toreiz vīrietis salūtam
bija sarūpējis pašdarinātu, no motocikla amortizatora taisītu raķeti. Tā izšāva
neparedzētajā virzienā un trāpīja pūlī stāvošai meitenītei galvā… Bērns, kura
dzīvību mediķiem brīnumainā kārtā izdevās izglābt, ieguva invaliditāti uz mūžu.

Tos, kuri gatavojas Jaunā gada sagaidīšanai vai nu Rožu
laukumā vai lielākā kompānijā citviet, vēlos lūgt būt piesardzīgiem ne tikai ar
pirotehniku, bet arī ar šampanieša pudelēm, kas ir Jaunā gada sagaidīšanas
neatņemams atribūts. Iepriekšējos gados Rožu laukumā bijuši vairāki nepatīkami
incidenti, kad cilvēki traumas guvuši, kad viņiem pa galvu trāpīja šampanieša
pudeļu korķi. Tāpat cilvēki sagriezušies uz pudeļu lauskām.