Strauji tuvojas sestdiena, 22.aprīlis, kad ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju ņems rokās grābekļus un slotas, lai piedalītos nu jau par tradicionālu kļuvušajā Lielajā talkā.

Jau pirms vairākām nedēļām, apsekojot pilsētu, pārliecinājos, ka Liepāja ar katru gadu kļūst tīrāka un sakoptāka. Ne tikai centrs, bet arī nomales. Piemēram, dzelzceļa sliežu mala Laumas rajonā. Ja vēl pirms pāris gadiem šajā vietā bija pilns gružu un veidojās nelegālās izgāztuves, tad nu vieta ir uzposta.

Lielā mērā par to, ka pilsēta kļuvusi tīrāka, var pateikties pašvaldības aģentūrai ”Nodarbinātības projekti”, kas poš Liepāju ne tikai pirms talkas un tās laikā, bet arī ikdienā. Taču arī daļa iedzīvotāju ir aktīvi un rūpējas, lai mēs dzīvotu sakoptā vidē.

Par pēdējo liecina jau tas vien, ka vēlmi piedalīties Lielajā talkā kopumā ir izteikušas vairāk nekā 40 organizāciju, iestāžu un uzņēmumu. Talkā, kā ik gadu, piedalīsies arī karavīri, jaunsargi, mācību iestāžu darbinieki, namu apsaimniekošanas uzņēmumi, kā arī iedzīvotāji.

Turklāt liepājnieki ne tikai piedalīsies pilsētas uzkopšanā. Viņi aktīvi iesaistījušies arī kopjamo vietu apzināšanā – snieguši ierosinājumus, kurās vietās, viņuprāt, būtu ieteicams pielikt plecu un roku.

Ne reizi vien nācies dzirdēt noraidošu attieksmi: kāpēc man būtu jāiet vākt citu mēsli, es nemetu atkritumus zemē.

No vienas puses tā arī ir. Taču joprojām ir iedzīvotāji, kuri nenolaiž rokas rūpēs par pilsētas tīrību un kārtību.

Manuprāt, tīrības joma ir runga ar diviem galiem. Var jau strikti iestāties: es negružoju, tātad nevācu. Bet, ja gribam dzīvot tīrā un uzpostā vietā, nebojāt sev omu ar vizuāli netīkamiem skatiem, reizēm jāpārkāpj principiem un jāiesaistās.

Jo diemžēl joprojām ir atsevišķi subjekti, kuriem drazas – ne tikai tukšu pudeļu un izēstu čipsu paku, bet veselu atkritumu maisu un pat būvgružu – izgāšana vidē šķiet normāla… Nācies pat dzirdēt: sētniekam alga jānopelna. Tas nozīmē, ka būs jau kāds, kurš, es atvainojos, dibenu noslaucīs…

Joprojām nespēju saprast, kāpēc atsevišķi eksemplāri, piemēram, pēc piknika dabā nevar gružus salikt maisiņā un aiztransportēt līdz urnai vai konteineram. Nu nav taču grūti!

Baisākā vieta tīrības ziņā joprojām ir Karostas meži. Ik gadu tur izgāzti būvgruži, sadzīves atkritumi, vecas autoriepas un pārējais, kas nu kuram bezkauņam šķitis lieks un ārā metams.

Šogad vārda vistiešākajā nozīmē teju apsēdos, ieraugot, ka kāds uz mežu aizvedis un izgāzis smagā auto kravu ar… veciem televizoriem… Un noteikti tie nebija marsieši! Tikai kāds no mūsu pilsētas iedzīvotājiem.

Ļautiņi mīļie, vai tiešām nekad neesat dzirdējuši par to, ka šķirotos atkritumus ne tikai ”Ķīvītēs”, bet arī Ezermalas ielā pieņem bez maksas? Vajag transportu, tajā jālej degviela?

Bet transports un degviela nepieciešama arī tam, lai savu šmauci aizgādātu uz Karostas mežu un tur izgāztu!

Pašvaldība Lielās talkas laikā un pēc tās, kā jau ierasts iepriekšējos gadus, nodrošinās iedzīvotāju savākto zaļo atkritumu nogādāšanu atkritumu poligonā bez maksas. Tā kā ir iedzīvotāji, kuri Lielās talkas laikā, sakops savas privātās teritorijas, piemēram, dārzus, pagrabus, garāžas vai citas vietas, zaļos atkritumus poligonā arī no iedzīvotājiem pieņems bez maksas. Atliks tikai savākto turp nogādāt.

Jācer, ka tā arī notiks, ka kāds poligona vietā neuzņems kursu uz Karostas mežiem…