Latviju aizvadītajā nedēļā pāršalca satraucoša ziņa: poļu ražojuma vafelēs bijusi žurku inde. Kā tur īsti bijis – bija inde, vai ne, diezin vai uzzināsim, taču Polijas konditorejas izstrādājumu ražotājs “Magnolija” no tirdzniecības Latvijā atsauca lielu daudzumu vafeļu, par kurām pastāvot bažas, ka ražošanā izmantotais piena pulveris bijis saskarē ar žurku indi. Pārtikas un veterinārais dienests apstiprina – vafeles no tirdzniecības “Rimi” veikalu tīklā, tas ir, no “Rimi” un “Supernetto” veikaliem, izņemtas.

Ne mazāk satraucoša ir arī ziņa par to, ka ģenētiski modificētos augos atklāts cilvēkiem toksisks gēns. Meklējot globālajā tīmeklī vairāk informācijas, sapratu: jo vairāk par šo tēmu lasi, jo šausmas aug augumā. Ja līdz šim izplatītākie ģenētiski modificētie augi galvenokārt bija soja un kukurūza, tad šobrīd jau pārtikā plaši izmanto arī rīsus un rapsi. Un nevajag lietot tieši šos produktus, tie jau nereti iekļauti kādas ēdamlietas sastāvā, piemēram, šokolādē ar modificētu soju.

Neviens droši nezina, kā ģenētiski modificēta pārtika ietekmē cilvēku veselību. Īpaši tas attiecas uz slimībām, kas var parādīties pēc daudziem gadiem vai tikai nākamajām paaudzēm. Norādīti vien daži potenciālie veselības riski, ko var izraisīt ģenētiski modificētu augu lietošana pārtikā, piemēram, alerģiju parādīšanās, imūnsistēmas darbības traucējumi u.c.

Plašāka informācija pieejama par pētījumiem, kas veikti ar dzīvniekiem. Piemēram, laboratorijas dzīvniekiem, kas baroti ar ģenētiski modificētu soju, atklāti aknu un aizkuņģa dziedzera bojājumi, embriju deformācijas un samazināts spermatozoīdu daudzums sēklā, ievērojami paaugstinājusies jaundzimušo mirstība.

Ģenētiski modificētai pārtikai marķējumā ir jābūt norādei ”ražots no ģenētiski modificēta…” vai ”satur ģenētiski modificētu…” Turklāt pēc noteikumiem šādai pārtikai veikalos jābūt novietotai savrup vai ar skaidru norādi pie plaukta. Vai tā ir vienmēr, atļaušos šaubīties, jo pati vienmēr esmu bijusi spiesta veikalā tērēt laiku, mēģinot salasīt mikroskopiskiem burtiņiem veidotos uzrakstus uz pārtikas iepakojuma. Aizliegts pārdot vien tomātus, rīsus, kartupeļus un gaļu un zivis. Diemžēl dzīvnieku produkti – piens, olas un gaļa, ja lopi vai putni baroti ar modificētu barību, nav jāmarķē.

Kamēr tauta ēd nereti pat bīstamu pārtiku (poļu ražojuma vafeles ir ievērojami lētākas par pašmāju, par to esmu pārliecinājusies, kad reizēm sakārojas kas salds), valstsvīri netur kreņķi par to, ka tautai nav naudas labākai ēdmaņai. Proti, Saeima, lemjot par grozījumiem jaunajā PVN likumā, noraidīja opozīcijas iesniegtos priekšlikumus, kas paredzēja samazināt PVN likmi apkurei un pārtikai. Tas nozīmē, ka arī turpmāk paliks spēkā esošā PVN likme: 12% apkurei, bet pārtikai ‒ 21%.

Tajā pat laikā Saeima noraida priekšlikumu par deputāta atalgojuma nepalielināšanu. Pēc publiskotajām aplēsēm izriet, ka deputātu algas šogad varētu pieaugt vismaz par apmēram 100 latiem.

Tas nozīmē, ka valstsvīriem nebūs problēmu iegādāties kvalitatīvu pārtiku, ka viņu maciņi pārlieku nejutīs augstos PVN likmes procentus, kā vienkāršā tauta. Sabiedrības krējumam, lūk, nebūs jāēd ”klonēta” pārtika un enerģijas krājumu atjaunošanai jāpērk vafeles, kas pabijušas blakus žurku indei…

Jo jautājums par algu paaugstināšanu mirstīgajiem joprojām tiek valstīts kā karsts kartupelis. Tiesībsargs skaidri un gaiši norādījis, ka minimālajai algai būtu jābūt virs 300 latiem. Taču tā joprojām ir 200 lati pirms nodokļu nomaksas, kas nozīmē uz rokas saņemt ap 140 latiem. Labklājības ministre sola, ka valdība domās par minimālās algas un ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma palielināšanu, taču Dievs vien zina, cik ilgi domās. Jauki būtu, ja domāšanas procesa laikā valstsvīri padzīvotu, iztiekot ar patlaban spēkā esošo minimālo algu. Manuprāt, domāšana sekmētos daudz raitāk un būtu stipri rezultatīvāka.

Ita Cērmane,
žurnāliste