Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana, lai noteiktu, ka transportlīdzekļa tehniskā apskate jāveic reizi divos gados, nevis kā patlaban – reizi gadā.

Iniciatīvā uzsvērta nepieciešamība mainīt pastāvošo termiņu, uz kādu patlaban tiek izsniegta atļauja transportlīdzeklim atrasties satiksmē. Piedāvāts pagarināt minēto termiņu, tehnisko apskati veicot reizi divos gados, kā to darot vairākās citās Eiropas valstīs.

Iniciatīvas iesniedzēji norādījuši, ka šādas kārtības ieviešana nebūtu sarežģīta. Viņuprāt, nekas no jauna nav jāizgudro, vienkārši jāiepazīstas, kā tas jau ilgāku laiku darbojas, piemēram, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un citur. Un tas pēc iniciatīvas iesniedzēju domām ļautu auto īpašniekiem Latvijā ietaupīt gan laiku, gan resursus.

Par iniciatīvu pirmo divu nedēļu laikā bija savākti gandrīz 1500 paraksti. Lielākā daļa aptaujāto mūspuses autobraucēju arī pauž atzinību šai iniciatīvai, neslēpjot, ka došanos uz tehnisko apskati ik gadu uzskata par apgrūtinājumu.

Apklaušinot transportlīdzekļu īpašniekus dažādu bezmaksas akciju laikā, piemēram, Tehniskās apskates nakts laikā vai degvielas uzpildes stacijas ”Statoil” ik rudeni rīkotās kampaņas, kad iespējams bez maksas regulēt auto lukturus, laikā, nācies dzirdēt pat absurdus stāstus, kuru laikā dažs labs braucējs apgalvo, ka tehniskā apskate vispār nav nepieciešama.

Piemēram, pērn kāds veca izlaiduma auto īpašnieks, kura spēkratam rāmis bija izrūsējis līdz pēdējai iespējai, bet gaismu mašīnai vispār nebija, centās ieskaidrot, ka tas taču nav būtiski, jo viņš taču brauc tikai no Liepājas līdz dārziņam Ječos un atpakaļ. Kungs nekādi nespēja saprast, ka viņa tehniskā kārtībā neesošais auto ir bīstams satiksmei, apdraud ne tikai viņu pašu un viņa līdzbraucēju – paša dzīvesbiedri, bet arī citus satiksmes dalībniekus.

Otrs piemērs atmiņā atausa pēc nesen notikušā negadījuma, kad, neticis līdz autoservisam, aizdegās auto, kuram bija degvielas noplūde. Pirms vairākiem gadiem pie tehniskās apskates stacijas gadījās sastapt gados jaunu vīrieti, kurš lamājās mātes vārdiem un vārda vistiešākajā nozīmē spēra zemes gaisā, jo viņa mašīnai nebija iedota uzlīme, jo bija konstatēta degvielas noplūde. Vīrietis bija pilnīgā pārliecībā, ka tehniskās apskates inspektori vērsušies tieši pret viņu. Citēju: ”Piekasījās tāda nieka dēļ.”

NIEKA? Vai tiešām? Nesen notikušais apliecina, cik liels nieks ir degvielas noplūde! Labi, ka auto aizdegās skrajā vietā! Bet tas tikpat labi varēja notikt stāvlaukumā, kur šim auto, ko atļaušos pielīdzināt bumbai ar laika degli, blakus būtu stāvējušas citiem piederošas automašīnas…

Tikai neliela daļa transportlīdzekļu īpašnieku atzīst, ka ikgadējā tehniskā apskate uzlabo satiksmes drošību. Tieši tāds ir arī mans viedoklis. Tiem, kuri rūpējas par sava transportlīdzekļa tehnisko stāvokli un līdz ar to par savu un citu satiksmes dalībnieku drošību, došanās reizi gadā uz apskati galvassāpes nerada.

Atļaušos teikt, ka pret tehnisko apskati reizi gadā ir tie braucamo īpašnieki, kuri reizi gadā, pirms došanās uz ikgadējo apskati, spiesti pievērst uzmanību sava īpašuma tehniskajam stāvoklim, savest auto kārtībā. Tehniskā apskate, tas ir veids, kā pie kārtības saukt tos auto īpašniekus, kuri nav gana apzinīgi.

Man ir ļoti skumji, ka ļaudis, kuri brauc ar nepietiekami labā tehniskā stāvoklī esošiem auto, neaizdomājas, ka viņi apdraud ne tikai sevi, bet arī citus. Un ļoti žēl, ka daļa sabiedrības, kuri cenšas panākt tehniskās apskates reizi divos gados, neizprot, ka auto ar bojātām bremzēm, degvielas noplūdi un citām nopietnām vainām var kritiskā brīdī trāpīties ceļā ne tikai viņiem, bet arī viņu bērniem un citiem tuviniekiem…

Jauniem auto Latvijā pirmā tehniskā apskate jāveic pēc diviem gadiem, pārējiem – reizi gadā. Varbūt jautājums jārisina pakāpeniski? Piemēram, veicot vienkāršus aprēķinus. Aprēķināts, ka jauns auto divos gados, līdz pirmajai apskatei, nobrauc ap 100 000 kilometru. Vai nebūtu prātīgāk diferencēt? Proti, trīs līdz desmit gadus veciem auto, ja nobraukums gadā ir mazāks par 50 000 kilometru, ļaut tehnisko apskati veikt reizi divos gados, savukārt tiem, kuru nobraukums lielāks par 50 000 kilometru – reizi gadā. Bet par desmit gadiem vecākiem auto – reizi gadā.

Un nopietnāk transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim uzmanība būtu jāpievērš arī Ceļu policijas darbiniekiem. Topā ir tas, vai vadītājs piesprādzējies, vai riepas nav pārlieku nodilušas… Saprotu, policisti pilda rīkojumus. Taču likums aizliedz aprīkot auto, piemēram, ar modelim nepiemērotiem lukturiem, kas var apžilbināt pretimbraucošos, tādējādi radot avārijas situācijas, zilām lampiņām, notonēt priekšējos stiklus. Arī šīs lietas kontrolē policija. Taču šādu auto ielās ir gana. Un to īpašnieki atklāti smej: pirms apskates šos atribūtus noņemu, bet pēc – uzlieku atpakaļ…

Tie, kuri kaut reizi papētījuši tehniskās apskates dokumentus, zina, ka tehniskā apskate neprasa no transportlīdzekļu īpašniekiem lielākās izmaksas. Neuzskatu, ka nepilnie 40 eiro reizi gadā ir astronomiska summa. Arī servisa meistars ir tikai cilvēks un kādu defektiņu var palaist garām nepamanītu. Tādēļ tehnisko apskati uzskatu par neatkarīgu diagnostiku, kuras laikā mašīnai var tikt konstatētas vainiņas, par kurām nezināju.

Manuprāt, problēma jārisina pavisam no otra gala. Lielākās izmaksas no transportlīdzekļu īpašniekiem prasa nevis apskate, bet gan ceļa nodoklis, kas mērāms simtos eiro. Un problēmu risināt vajadzētu sākt no šī gala – pārskatot nodokļa iekasēšanas sistēmu kopumā.

Manā skatījumā nodokli arī pie mums Latvijā vajadzētu sākt aprēķināt nevis pēc transportlīdzekļa zirgspēkiem un izlaiduma gada, bet gan pēc tā, cik katrs konkrētais transportlīdzeklis gada laikā nobrauc kilometru, tādējādi lietojot ielas un ceļus.

Ceļa nodoklis būtu jāpierēķina degvielai. Un tad būtu pavisam godīgi – tas, kurš vairāk brauc un līdz ar to vairāk deldē segumu, vairāk lies degvielu un vairāk arī samaksās ceļa nodokli. Pamatskolas aritmētika…