Policijas sniegtā informācija šodien vēsta par kārtējo
negadījumu dzīvojamajā sektorā mūsu pilsētā. Proti, 26.jūnija pēcpusdienā Kuldīgas
ielā kāds 1947.gadā dzimis vīrietis tīšā prātā nopludinājis kaimiņus.

Vīrietis nogādāts slimnīcā, vēsta policijas rīcībā esošā
informācija. Taču viņš stacionēts tikai pēc ļaunā darba paveikšanas, līdz ar ko
cietušajiem tas ir vājš mierinājums. Kaut arī applūdinātā dzīvokļa īpašnieki
savu mājokli būtu apdrošinājuši, viņi, būdami bez vainas, būs spiesti paciest
remonta neērtības.

Šis ir kārtējais gadījums, kas raisa pārdomas par to, ka mēs
nelaimju reizēs cīnāmies ar sekām, nevis novēršam cēloņus. Kā zināms, pavisam
nesen – pirms Līgo svētkiem – nelaime notika Raiņa ielā. Eksplodējot gāzes
balonam, sagruva puse dzīvojamās mājas, cilvēki palika bez pajumtes, iedzīves.
Un diemžēl īpašumi nav bijuši apdrošināti.

Pilsētas pašvaldība un Sociālais dienests palīdz nelaimē
cietušajiem gan finansiāli, gan meklē viņiem jaunas mājvietas. Protams, tas ir
atbalsts, taču cietušo sāpe ir lielāka – ugunsnelaimē, kas izcēlās, taču gāja
bojā tieši šiem cilvēkiem vērtīgas lietas…

Policijā par notikušo uzsākts kriminālprocess, tā ietvaros
tiek pārbaudīta kāda eksplozijā cietušā nama iedzīvotāja saistība ar nelaimi.
Arī kaimiņi uzskata, ka nelaimi izraisījis vīrietis, kurš bijis lielos draugos
ar grādīgo dziru. Turklāt tieši dienā pirms eksplozijas viņš, būdams kunga
prātā, mainījis savā mājoklī gāzes balonu. Iespējams, būdams reibumā, nekvalitatīvi
veicis tā maiņu…

Par laimi, Raiņa ielā notikušais negadījums nevienam
nebeidzās letāli. Taču diemžēl šis nav ne pirmais, ne arī vienīgais nelaimes
gadījums mūsu pilsētā, kad neadekvātu personu izraisītās nelaimēs cieš
līdzcilvēki, tiek izpostītas viņu mājas, sabojāts un pat iznīcināts īpašums.
Piemērus var saukt citu aiz cita.

Viens no tiem – gāzes eksplozija daudzdzīvokļu mājā Vānes
ielā, kur eksplozija ne tikai daļēji izgrāva māju, kurā tā notika, bet izbēra
logus un izgāza durvis arī blakus mājām. Vairākus mēnešus bojātā nama
iedzīvotāji bija spiesti mētāties pa sociālajām istabām vai ”sēdēt radiem un
draugiem uz kakla”, līdz māja bija savesta tādā kārtībā, ka tajā varēja
atgriezties. Un pēc nelaimes ne tikai iegādāties jaunus sadzīves priekšmetus un
iekārtas, bet arī dziedēt brūces un ataudzēt eksplozijas vilnī nodegušos matus,
jo, kā toreiz atzina kāda sirma kundze, kura pārdzīvojusi karu, eksplozija
līdzinājusies aviācijas bumbas sprādzienam.

Līdzīgs negadījums, kas turklāt paņēma ne vien eksplozijas izraisītāja,
kurš vēlējās izdarīt pašnāvību, bet arī viņa sirmās kaimiņienes dzīvību, pirms
vairākiem gadiem notika daudzdzīvokļu mājā O.Kalpaka ielā. Arī šī nelaime uz
vairākiem mēnešiem iedzīvotājiem liedza atgriezties mājās.

Arī man jaunībā gadījies mitināties īres dzīvokļos, kur
kaimiņos mituši nelīdzsvaroti subjekti un dzērāji. Alkohola atkarīgie kaimiņiem
ne tikai diskomfortu rada, rīkojot skaļas scēnas, bet arī apdraud sevi un
pārējos mājas iedzīvotājus, jo nav garantijas, ka viņi var aizmigt ar degošu
cigareti un tādējādi izraisīt ugunsnelaimi. Vēl bīstamāki ir psihiski
nelīdzsvarotie, kuri kaimiņus apdraud gan ar nažiem un cirvjiem, gan dauza
logus, izraisa ugunsnelaimes. Vai, kā iepriekš minētajos negadījumos Vānes un
O.Kalpaka ielā, izraisa eksplozijas.

Gāzes speciālisti tāpat nenoliedz, ka draudus, paši to
negribot, līdzcilvēkiem nereti rada arī veci un slimi cilvēki. Aizmirsta degoša
svece, pēc vakariņu gatavošanas neaizgriezts gāzes ventilis…

Pēc ikvienas nelaimes, arī negadījuma Raiņa ielā, ļaudis
gāna pilsētas pašvaldību, speciālos dienestus, ka cietušajiem netiek sniegta
gala liela un operatīva palīdzība. Bet vai nebūtu pareizāk, ja pašvaldība,
operatīvie dienesti un iedzīvotāji būtu modrāki un sadarbotos pirms nelaime
notikusi?

Tieši kaimiņi taču vislabāk zina, kādi ļaudis dzīvo viņu
mājā! Ja tas ir dzērājs, kurš pulcina sev līdzīgos, manuprāt, būtu vērts jau
laikus vērsties policijā un ziņot par iespējamu apdraudējumu. Ja kaimiņi mana,
ka kādam no ēkas iedzīvotājiem reizēm ”jumts aizbrauc”, arī prātīgāk būtu par
redzēto brīdināt dienestus – pirms šim cilvēkam prāts aizgājis uz neatgriešanos
un viņš sācis kaimiņiem skriet pakaļ ar cirvi…

Un galu galā, ir taču gana daudz vecu un slimu cilvēku,
kuriem ir kustību traucējumi, bet kuri dzīvo vieni – bērni ir vai nu ārzemēs
vai aizsaulē devušies pirms saviem vecīšiem. Jā, ir gadījumi, kad tieši kaimiņu
modrības dēļ izdodas glābt dzīvību kādam sirmgalvim, kurš bezspēkā pakritis
savā mājoklī uz grīdas un netiek līdz telefonam, lai izsauktu palīdzību. Taču
vai nebūtu labāk, ja par šādiem liepājniekiem jau laikus tiktu informēts
Sociālais dienests? Iespējams, šādam cilvēkam nepieciešams kopējs vai palīgs un
Sociālais dienests to varētu nodrošināt.