Jautājums par vēja elektrostaciju parka būvniecību Karostas kāpās līdz 26. martam nodots liepājnieku vērtēšanai. Es principā atbalstu vēja ģeneratoru staciju kā zaļās enerģijas avotu uzstādīšanu Karostas ziemeļu daļā. Vēja staciju attīstība pasaulē tiek vērtēta kā ļoti ienesīga joma. To skaits pasaulē katru gadu dubultojas.

Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijā dabas resursu, tai skaitā derīgo izrakteņu ir maz, vējš ir viens no visvērtīgākajiem resursiem. Kurzemes rietumu piekraste ir vienīgā vieta Latvijā, kura izmantojama vēja ģeneratoru biznesam. Tomēr, ņemot vērā daudzos ierobežojošos apstākļus (dabas liegumus, apdzīvotas vietas, kultūras pieminekļus) šajā piejūras teritorijā ir ļoti problemātiski vai neiespējami izveidot vēja ģeneratoru parkus.

SIA “Rapsoil” plānotā vēja ģeneratoru uzstādīšanas vieta Karostā ir viena no izdevīgākajām Latvijā gan vēja stipruma, gan esošās infrastruktūras dēļ.

2009. gada augustā pašvaldība lēma par aptuveni 25 ha zemes izmantošanu SIA ”Rapsoil” vēja biznesam, bet iznomāja tikai 1,8 ha zemi (vadoties no katra torņa aptuvenā pamatu ”pēdas” laukuma summas).

Tā kā katram tornim paredzēta aizsargjosla vidēji 200m rādiusā, 25ha zemes pašvaldībai kļūs saimnieciski neizmantojama uz 30 gadiem. Bet rezultātā Liepāja saņems tikai Ls 900 gadā nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokli Ls 200 par zemi gadā??!!

Lai samaksātu šo gada nomas maksu, pēc provizoriskiem aprēķiniem vienam no 20 vēja ģeneratoriem būtu gadā jāgriežas 12 stundas vai pat mazāk.

Nomas līgumā ir paredzēts, ka SIA “Rapsoil” jāveic Baltijas jūras krasta nostiprināšanu pret eroziju. Uzjautrinošs ir fakts, ka SIA “Rapsoil” projekta vadītāji, tiekoties ar pilsētas deputātiem, gribēja pārliecināt un iestāstīt, ka ģeneratoru pamata betona “pēdas” arī būšot vienīgais krasta nostiprināšanas pasākums!!! Mani izbrīnīja, ka vairums no deputātiem neapvainojās par šādu “nopietnu joku”. Radās iespaids, ka attīstītāji negrasās finansēt krasta nostiprināšanu pret eroziju un nomas līgumā nekonkrētā redakcijā ietvertais punkts, kas paredz nomnieka pienākumu veikt attiecīgās teritorijas krasta nostiprināšanas pasākumus ir tikai deklaratīvs.

Domāju, ka pašvaldībai ir pienākums saņemt adekvātu atlīdzību no zaļās enerģijas biznesmeņiem un es ceru, ka pamatu betona “pēdas” nekļūs par vienīgiem ieguldījumiem pilsētas labā.

Protams, priecē, ka pilsētas vadība izrāda interesi par investoriem, bet ja tā divus gadus atpakaļ būtu tik operatīvi un ar tādu gādību kā par SIA “Rapsoil” rūpējusies par Starptautisko koka moduļu māju ražotni SIA “Bau-Hau Baltic” ienākšanai Liepājā, tad esmu pārliecināts, ka šis uzņēmums neatrastos Ventspilī, bet sekmīgi strādātu Liepājā un apgādātu liepājniekus ar ievērojamu skaitu darba vietām.

Vēl gribu pieskarties detālplānojuma apspriešanai. Domāju, ka Liepājas iedzīvotājiem ir maz informācijas par Karostas vēja parka projektu un tā ietekmi uz vidi. Turpretī suņu pagaidu pastaigas vietas apspriešanai Raiņa parkā tiek veltīta daudz lielāka publicitāte un sniegta pietiekama informācija. Turklāt tā tiek veidota kā demokrātijas “paraugstunda”.

Gribētu piebilst, ka iespējamie potenciālie ekonomiskie zaudējumi nav vienīgie.

Liepājai vajadzētu panākt, lai vēja ģeneratoru būvniecības vieta nesakristu ar masu apbedījumu vietām un lai aizsargzonās neatrastos holokausta upuru memoriāls.

Vēja parka teritorijā atrodas Ziemeļu baterija. Tās iekšējā lokā kategoriski nebūtu vēlami ģeneratoru torņi, jo būves uz visiem laikiem degradēs šo Eiropas nozīmes unikālo kultūrvēsturisko un tūrisma objektu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija uzsākusi procesu par šī objekta iekļaušanu Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā un tas būtu jārespektē.

Lai to panāktu pašvaldībai būtu “jāiesaka” SIA “Rapsoil” samazināt ģeneratoru skaitu pa divām vai trim vienībām. Tas nav sarežģīti, ja patiesi rūp pilsētas intereses.

Esmu pārliecināts, ka pie labas gribas nekas vēl nav nokavēts un viss ir deputātu rokās, lai vēja enerģija kalpotu arī Liepājai, vēl vairāk tādēļ, ka Eiropas Savienībā tā ir unikāla situācija ka vēja ģeneratora parks atrodas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Ivars Kesenfelds,
Liepājas pilsētas deputāts