Intervija ar VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Ivetu Olti.

– Kāpēc šādas izmaiņas, ko tās nozīmē, un kas būs citādi nekā līdz šim?

– Tās precizē bezdarbnieka pabalsta saņemšanas nosacījumus.

Turpmāk bezdarbnieka statusu nevarēs saglabāt un līdz ar to pabalstu nevarēs saņemt personas, kuras gūst jebkāda veida ienākumus, no kuriem tiek veiktas VSAOI.

Šīs izmaiņas ieviestas, lai nodrošinātu vienotu pieeju bezdarbnieka pabalsta saņemšanai.

Līdz šim bezdarbnieka pabalstu varēja saņemt arī personas, kuras ir reģistrējušas saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un maksā tikai 10% sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai, ja to ienākumi mēnesī nesasniedza minimālo darba algu.

Turpmāk pabalstu nevarēs saņemt, ja persona gūst jebkādus ienākumus, no kuriem tiek veiktas VSAOI.

Izņēmums ir gadījumi, kad ienākumi, no kuriem ir jāveic VSAOI, ir gūti pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas.

Tas ir, līdz 2026. gada 31. martam bezdarbnieks, kurš reģistrējies VID kā pašnodarbinātais, var vienlaikus gūt ienākumus un saņemt bezdarbnieka pabalstu, ja mēneša ienākumi nesasniedz minimālo algu un tiek veiktas 10% VSAOI pensijai.

Taču no 2026. gada 1. aprīļa tiesības atrasties bezdarbnieka statusā (kuri pēc šī datuma kļūs par bezdarbniekiem – L.K.) un saņemt bezdarbnieka pabalstu būs tikai tad, ja netiek gūti ienākumi, no kuriem jāveic VSAOI.

Šis nosacījums attiecas uz visiem nodokļu maksāšanas režīmiem, arī autoratlīdzību saņēmējiem.

Personām, kas kļūs par bezdarbniekiem, no 1. aprīļa jārēķinās ar to, ja tiks gūti ienākumi, no kuriem jāveic VSAOI, bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiks pārtraukta.

Būtiski – nosacījums attiecas uz visiem nodokļu maksāšanas režīmiem, arī autoratlīdzību saņēmējiem.

Tātad tiesības uz bezdarbnieka pabalstu var saglabāt tikai tad, ja persona nestrādā un negūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

– Kas ir ienākumi, par kuriem veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas?

– Ienākumi, par kuriem jāmaksā VSAOI, ir, piemēram, darba samaksa, autoratlīdzības, no kurām jāveic VSAOI, saimnieciskās darbības ienākumi, ienākumi kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, kā arī citi ienākumi, kas kvalificējas kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā ienākumi.

Tas nozīmē, ka bezdarbnieks nedrīkstēs gūt arī nelielus ienākumus, ja par tiem ir jāveic VSAOI.

Izņēmums ir tikai situācijas, kad šie ienākumi ir gūti pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas.

– Vai bezdarbnieka statusu un pabalstu var zaudēt tādu iemeslu dēļ, ja kontā ienāk dažādas citas naudas summas? Piemēram, noguldījumu vai krājrīku procenti, ģimenes valsts pabalsts, ienākumi par izīrētu dzīvokli, platību maksājumi par zemi, kā arī citi darījumi, ko var uzskatīt par ienākumu, – piemēram, sieviete ada zeķes hobija līmenī, šad un tad kādu pāri pārdod.

– Noguldījumu procentu saņemšana (kapitāla pieaugums) nav darba ņēmēja vai pašnodarbinātā ienākums.

No minētajām summām netiek veiktas VSAOI bezdarba gadījumam, tādēļ tie netiek ņemti vērā, nosakot personas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.

Kopā ar bezdarbnieka pabalstu var saņemt gan ģimenes pabalstu, gan arī bērna kopšanas pabalstu.

Tāpat kā līdz šim – vienlaikus nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu un vecāku pabalstu.

Bezdarbnieka pabalstu var saņemt arī tad, ja izīrē dzīvokli, bet tas ir atkarīgs no tā, kādā nodokļu režīmā persona maksā nodokļus.

Ja par dzīvokļa izīrēšanu nemaksā sociālās iemaksas, tad tas netraucē saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Šādā gadījumā tiek izmantota paziņotā saimnieciskā darbība – persona nereģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējs un maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) – 10%, sociālās iemaksas nemaksā.

Savukārt, ja persona izvēlas maksāt sociālās iemaksas, reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējs, tad tiek uzskatīta par pašnodarbināto un bezdarbnieka pabalstu saņemt nevar.

Īsumā:

pabalstu nevar saņemt tikai tad, ja persona par dzīvokļa izīrēšanu maksā VSAOI un ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs.

Ja persona nav reģistrēta kā pašnodarbinātā vai saimnieciskās darbības veicējs, tad arī platību maksājumu saņemšana pati par sevi nav pamats bezdarbnieka pabalsta pārtraukšanai.

Savukārt, ja adītāja ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un no zeķu adīšanas ienākumiem veic VSAOI, tad viņa nevar saglabāt bezdarbnieka statusu un līdz ar to arī nav tiesīga saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Uzziņai

– Lai neierobežotu personām iespēju bezdarba periodā īslaicīgi uzlabot savu finanšu situāciju, veicot īstermiņa gadījuma darbus, paredzēts noteikt garāku īslaicīgas nodarbinātības periodu, kas tiek skaitīts no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas:

* līdz 92 dienām bezdarba periodā darba ņēmējiem;

* līdz trim mēnešiem, ja persona gūst ienākumus kā pašnodarbinātais.

– Ja bezdarbnieks noslēdz īslaicīgu darba vai autoratlīdzības līgumu un par to ir paziņojis NVA:

* bezdarbnieka pabalsta izmaksa uz darba periodu tiek apturēta;

* pēc darba beigām pabalsta izmaksa tiek atjaunota un pagarināta par nodarbinātības periodu.

– Ja bezdarbnieka statusa laikā persona gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, arī kā autoratlīdzības saņēmējs, par to vienas darbdienas laikā jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra.

– Ja par nodarbinātību nepaziņo un zaudē bezdarbnieka statusu, pabalsta izmaksu VSAA pārtrauks, bet jau izmaksātais pabalsts par nodarbinātības periodu būs jāatmaksā valsts budžetam.

Avots: VSAA