Lai gan mazie un vidējie uzņēmumi tiek uzskatīti par ekonomikas mugurkaulu un galveno darba vietu un kapitāla avotu, Latvijā to īpatsvars ir zemākais ES, bet bezdarba līmenis patlaban – viens no augstākajiem. Tāpēc īpaši nozīmīgi ir veicināt pašnodarbinātību un uzņēmējdarbību kā karjeras iespēju.

Pētījumi liecina, ka daudz vieglāk šādu iespēju pieņem to valstu iedzīvotāji, kuriem uz biznesu un radošu pieeju orientēta domāšana tiek ielikta jau skolas gados. Tomēr Latvijā izglītības sistēma līdz šim vairāk bijusi vērsta uz teorijas apguvi, nevis radošās domāšanas attīstīšanu un prasmju izkopšanu.

Tas gan nenozīmē, ka jauniešiem vispār nav iespēju tās apgūt. Viens no piemēriem ir skolēnu mācību uzņēmumu programma, kuru “Junior Achievement – Latvija” īsteno jau vairākus gadus. Šogad minētais projekts ir īpaši nozīmīgs, jo norisinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenotas un ERAF un ES līdzfinansētas inovatīvās uzņēmējdarbības motivācijas programmas ietvaros, kura aptver faktiski visus biznesa izveides un attīstības posmus.

Tomēr, organizējot mācību uzņēmumu programmu, man neglābjami radies jautājums: vai izglītības sistēma Latvijā vispār ir tāda, lai skolēnus sagatavotu reālajiem rītdienas dzīves apstākļiem?

Vairākās Skandināvijas valstīs, piemēram, Dānijā un Norvēģijā, mācību uzņēmumu programma ir iekļauta ikdienas mācību procesā. Norvēģijā šādā programmā iesaistījušies arī Valsts ieņēmumu dienests un citas finanšu institūcijas, jau kopš bērnības skolēniem sniedzot pamatzināšanas par finanšu plānošanu, valsts budžetu un nodokļu ieņēmumiem, kas to veido, u.c. nozīmīgiem jautājumiem. Savukārt Dānijā skolu programmās iekļauti mācību priekšmeti, kuru ietvaros skolēni var veidot reālus vai “virtuālus”, uz inovācijām un informācijas tehnoloģijām balstītus uzņēmumus. Tur savukārt programmas veidotāji sadarbojas ar Ekonomikas un Izglītības ministrijām, palīdz piesaistīt mācību uzņēmumiem profesionālus konsultantus, pieredzējušus uzņēmējus, kas vēlas dalīties savā pieredzē.

Domāju, ka arī Latvijā iespējams integrēt mācību uzņēmumus skolu ikdienā, efektīvi pārplānojot teorētisko un praktisko zināšanu apguvi. Vienlaikus, protams, esošās ekonomiskās situācijas apstākļos nepieciešams sniegt papildu motivāciju arī pedagogiem – pašiem apgūt uzņēmējdarbības pamatprincipus un iedrošināt viņus izmantot jaunas metodes ikdienas mācību procesā.

Jana Jakovļeva,
Biznesa izglītības biedrības
“Junior Achievement – Young Enterprise Latvija” izpilddirektore