LVĢMC tīmekļa vietnē ikviens var atvērt un apskatīt plūdu risku un plūdu draudu kartes Latvijas teritorijā. Tāda parādās arī ap Liepāju.

Jāņem vērā, ka pastāv vairāku veidu plūdi. Klasiskie, izplatītākie ir pavasara pali, kas veidojas pavasaros, kad strauji kūst sniegs, notiek ledus iešana un upēs strauji ceļas ūdens līmenis. Šos palus var diezgan labi prognozēt iepriekš.

Lielas problēmas rada tā saucamie ledus plūdi, kad veidojas ledus sastrēgumi, bet to veidošanās atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, ledus daudzuma upēs, temperatūras svārstībām u.c.

Pavasara pali un ledus sastrēgumu izraisītie plūdi uz Liepāju attiecas visai minimāli, jo Liepājas ezers ir samērā labs akumulators, kas labi spēj uzkrāt palu ūdeņus un ir savienots ar jūru.

Protams, intensīvākos plūdos (varbūtība 10 reizes 100 gados jeb 10%) var applūst arī plašākas blakus esošās zemākās teritorijas. Taču parasti šādās zonās ir spēkā noteikumi, kas reglamentē apbūvi, kā arī prasības infrastruktūrai u.tml.

Tas, kas vairāk varētu ietekmēt Liepāju, ir vējuzplūdi, kas saistīti ar procesiem, kas notiek jūrā, proti, kad noteikta vēja virziena ietekmē, parasti spēcīgās vētrās, ūdens masas no jūras tiek sadzītas piekrastes teritorijās, upju grīvās un kanālos, un dziļāk iekšzemē.

Šādam plūdu riskam Liepāja ir pakļauta, bet, pēc vēsturiskās pieredzes, pilsētas teritorija tam ir labi piemērota. Tādēļ var teikt, ka tipisku vējuzplūdu gadījumā zaudējumi būtu minimāli.

Plašākas teritorijas var tikt skartas ļoti mazas varbūtības (atkārtošanās reizi 200 gados) jeb katastrofālu plūdu gadījumos.

LVĢMC plūdu risku un plūdu draudu kartē var apskatīt, ka ļaunākajā scenārijā nopietnākam riskam pakļauta pilsētas dienvidu daļa pie ezera.

Mans vērtējums, ka visu veidu iepriekš minētajiem plūdiem Liepāja ir gana labi piemērota.

Vēl viens plūdu veids ir lietus uzplūdi, kas rodas ļoti intensīvu vai ilgstošu nokrišņu gadījumos. Šādos apstākļos var rasties lokāla applūšana, jo bieži vien lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas nav projektētas un paredzētas tik lielam nokrišņu daudzumam.

Plūdu kontekstā svarīgi ir pieminēt arī klimata pārmaiņas, kas varētu būt aktuālas tālākā nākotnē.

Saskaņā ar izstrādātajiem nākotnes scenārijiem paredzams, ka klimata pārmaiņu rezultātā jūras vējuzplūdu risks pastiprināsies, savukārt pavasara palu un ledus sastrēgumu izraisīto plūdu risks mazināsies, jo ziemas kļūs siltākas. Taču joprojām nevar izslēgt dažādas kritiskas, katastrofālas situācijas, kad, kombinējoties dažādiem nelabvēlīgiem apstākļiem, rodas ekstrēmi plūdi, kā, piemēram, šobrīd Jēkabpilī.

LVĢMC ir prognozēšanas un brīdināšanas sistēma, kurā tiek apkopoti visi pieejamie meteoroloģiskie dati, un tā jau laikus brīdina par iespējamiem plūdu riskiem.

Jānis Šīre, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Iekšzemes ūdeņu nodaļas pārstāvis