Šobrīd galvenā problēma ir nodokļu atšķirība, salīdzinot ar citām valstīm. Šonedēļ mūsu Saeimas deputāte Linda Matisone man atsūtīja, kādas ir darba devēju izmaksas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, lai strādājošam izmaksātu 1000 eiro neto algu.

Igaunijas darba devējiem tas izmaksā 1508,02 eiro, Lietuvas – 1571,35 eiro, bet Latvijas – 1666,12 eiro.

Cilvēkiem bieži vien šajās izmaksās orientēties ir ļoti grūti – neapliekamie minimumi, iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme, tad ir paaugstinātā likme utt. Šāds piemērs par 1000 eiro algu, kas, manuprāt, nebūt nav liela, uzskatāmi parāda, cik tev par to jāsamaksā valstij.

Šoziem, kad elektrības un apkures rēķini būtiski pieauguši, strādājošie saka, ka vajag maksāt lielāku algu. Mūsu uzņēmums janvārī atalgojumu palielināja, taču

cilvēkiem ir grūti saprast, ka darba devējam algu izmaksa ir divtik lielāka.

Cilvēks, protams, var teikt, ka viņam vienalga – lai maksā, taču vienalga vairs nav tajā brīdī, kad viņš saslimst, gūst traumu jeb kad sociālais nodoklis sāk strādāt viņam par labu.

Mūsu uzņēmums atrada risinājumu, lai strādājošajiem varētu veikt papildu piemaksu un viņiem ziemas mēnešos būtu vieglāk lielo elektrības, kā arī apkures rēķinu dēļ.

Protams, mēs gaidām arī kaut kādu rīcību no valsts. Šos jautājumus ar Lindu Matisoni, kura Saeimā vada Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, regulāri pārrunāju, un viņa problēmu arī izprot.

Ir iecere nodrošināt iespēju uzņēmējam izmaksāt darbiniekam kompensāciju apkures sezonas laikā līdz 400 eiro, to neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Manuprāt, tā ir ļoti laba iniciatīva, jo, ja šobrīd darbiniekam piešķir, piemēram, 50 eiro kompensāciju, tad darba devējam tas izmaksā aptuveni 90 eiro.

“Apvienotais saraksts” iestājas par to, lai Latvijā nodokļu slogs ir līdzīgs abām kaimiņvalstīm, arī Skandināvijai un Polijai, jo investori izmaksas salīdzina un vērtē, un mēs šajā ziņā nevaram krist ārā.

Diemžēl šobrīd neesam konkurētspējīgi vairākās jomās, to skaitā Latvijā ir arī augstākā elektroenerģijas cena reģionā, par ko gan skaļi nerunā.

Gribētos ticēt finanšu ministra solījumam sākt darbu pie nodokļu politikas pamatnostādnēm, taču jāatzīst, ka šobrīd netiek atbalstītas pat mazākas iniciatīvas, piemēram, “Apvienotā saraksta” rosinājums palielināt ar nodokli neapliekamo summu darbinieku ēdināšanai.

Likums nosaka, ka šim mērķim ar nodokli netiek aplikti divi eiro dienā. Taču par tādu naudu šodien darbinieku paēdināt nevar.

Tam vajag vismaz trīs eiro, kas nozīmē, ka vienu eiro apliek ar nodokļiem. Tāpēc, ņemot vērā inflāciju, lūdzām šo ar nodokļiem neapliekamo summu palielināt.

Darbs pie likuma grozījumiem tika sākts, taču beigu beigās finanšu ministrs šo iniciatīvu vienkārši nolika malā. Tas pats noticis arī ar citām “Apvienotā saraksta” iniciatīvām.

Mūsu politisko spēku apvienība uz Saeimas vēlēšanām nāca ar lozungu, ka Latvijā būs ekonomiskais izrāviens un mēs nesīsim pārmaiņas šājā jomā. Līdz ar to mēs nedrīkstam pieļaut, ka viss notiek pa vecam, pretējā gadījumā būs grūti saprast, ko “Apvienotais saraksts” dara valdībā.

Jānis Vilnītis, uzņēmējs un politiķis