Jaunākais Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformas piedāvājums paredz samazināt pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un palielināt tā valsts ieņēmumu daļu. Bez tam grasās samazināt sociālo nodokli un rosina arī citas izmaiņas.

Informācija par iespējamām pārmaiņām vēl nav pilnīga. Par varbūtējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, par nekustamā īpašuma nodokļa un citu izmaiņu jautājumiem augustā esam tikušies ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem. Tolaik vēl saruna bija par nodokļa samazinājumiem pašvaldībām par 2 procentpunktiem.

Pašreiz pašvaldības saņem 80 procentus no šī nodokļa ieņēmumiem. Tagad FM izplatījusi viedokli, ka pašvaldībām nodokļa daļa būtu samazināma vēl vairāk, līdz 75 procentiem, ar mērķi valstij palikušo nodokļa daļu novirzīt ārstu un pedagogu atalgojumam. Lai arī mērķis labs, nav skaidrs – par kādiem pedagogiem ir runa? Vai valsts ir gatava pārņemt arī pirmsskolas pedagogu atalgojumu?

Viņi pašlaik pilnībā ir pašvaldības finansēti. Ja notiek šādas izmaiņas, tad būtu ļoti svarīgi, lai valsts izturas pret visiem pedagogiem taisnīgi, valstij jāpārņem šo pedagogu atlīdzības maksājumi, citādi rodas aizvien lielāka plaisa pedagogu atalgojumā. Tas būtu kompromiss.

Un vēl mēs vēlētos, lai valsts pārņem kapitālsabiedrības, kuras kaut kādu iemeslu dēļ ir pašvaldībā, bet kuras īsti neveic pašvaldības funkciju. Mums tas ir Liepājas teātris, Leļļu teātris un otra nacionālās nozīmes lidosta – Liepājas lidosta, ko pašvaldība uztur, bet lidosta tomēr ir nacionālās nozīmes jautājums. Nav tā, ka mēs atsakāmies, bet rodas plaisas starp tām kapitālsabiedrībām, kuras uztur pašvaldība un valsts.

Kultūras ministrs jau to atzina, runājot par teātri. Kaut ko mainot, būtu svarīgi sakārtot jomas, kas palikušas nesakārtotas. Ja pašvaldībām finansējums tiek mainīts, tad mums ar valsti būtu īstais brīdis par to vienoties, jo pašvaldībai šī iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšana par 5 procentiem nozīmētu zaudējumus par apmēram 2,5 miljoniem eiro gadā. Aprēķini pašlaik vēl ir ļoti aptuveni. 2020. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu gada plāns ir 39 miljoni 410 tūkstoši eiro.

Zaudējumu summa būtu liela. Tāpēc svarīgi arī saprast premjera Krišjāņa Kariņa izteicienu, ka pašvaldības kompensācijai saņems līdzekļus no tā dēvētā Eiropas Savienības “atlabšanas fonda”. Iepriekš sarunās Finanšu ministrijā par šo fondu runājām, toreiz mums sacīja, ka uz tā līdzekļiem pašvaldībām būs jāpretendē brīvā konkursā.

Esam lūguši ministrijai skaidrot, ko nozīmēs premjera minētā kompensācija. Lūdzam arī precīzu aprēķinu, cik tad pašvaldības saņems no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Gribam jau šonedēļ saņemt atbildes, jo mēs arī tūlīt jau sāksim plānot Liepājas 2021. gada budžetu. Pašlaik esam ļoti piesardzīgi, izdzirdot jaunākos nodokļu reformas rosinājumus, un īstā reakcija būs tikai tad, kad būs precīzi aprēķini un skaidrojumi par kompensācijas mehānismu.

Katra nodokļa izmaiņas atstās kaut kādu iespaidu uz budžetu, arī sociālā nodokļa izmaiņas. Ļoti ceram, ka par tām būs sarunas arī ar mums. Ir runāts, ka 1. janvārī varētu celties minimālā alga uz 500 eiro. Pašvaldībai tie būtu lielāki izdevumi, no otras puses, būtu arī lielāki nodokļa ieņēmumi.

Jebkurš pateiks – nodokļu stabilitāte un nemainība ir ekonomiskās drošības un uzticības pamats, tostarp uzticības pamats valdībai un politiķiem. Droši vien jaunajiem rosinājumiem ir kādi iemesli, tostarp Covid-19 krīze, un ir nodokļi, kuru plāns valstij nepildās, un ir vajadzība celt mediķu un pedagogu algas.

Pašvaldību ieņēmumi ir tas resurss, kurā valdība saredz iespējas. Katras nodokļu izmaiņas skar kādas intereses. Piemēram, iepriekšējā reforma ļoti skarbi skāra kultūras un sporta jomu – tagad sabiedriskā labuma organizācijām ir liegts saņemt ziedojumus no uzņēmumu nodokļiem.

Jānis Vilnītis, Liepājas domes priekšsēdētājs