Tā kā liela daļa Latvijas veļas ražotāju jau šobrīd strādā ar ārvalstu tirgiem, domāju, ka pāreja uz eiro šajos uzņēmumos nekādu problēmu neradīs. Tāpat jau rēķini tiek sagatavoti eiro. Visdrīzāk ir bailes par to, vai pāreja neveicinās cenu pieaugumu, kā tas notika valstīs, kur eiro tika ieviests. Pieaugot cenai, noteikti pieaugs arī produkcijas pašizmaksa. Un vai tad mēs būsim konkurētspējīgi?

Taču, kā viss notiks un būs, var tikai minēt. Valdība it kā saka, ka viss būs labi, taču, uzdodot konkrētu jautājumu, vai varat dot garantijas, ka nepieaugs tās pašas cenas, seko neskaidras atbildes – tā nevajadzētu būt, neredzam tam iemeslus utt. Jā, daudzi līdz galam vēl nesaprot, kas notiks.

Lielākas bailes no pārejas uz eiro noteikti ir tiem uzņēmumiem, kas strādā tepat Latvijā un arī savu produkciju pārdod tepat. Taču uztraukšanās par to, ka vajadzēs pārprogrammēt kases aparātus, pārrēķināt cenas, manuprāt, ir smieklīga. Es te neredzu problēmas. Manuprāt, ir jāskatās plašāk, ko pāreja uz eiro dos Latvijas ekonomikai kopumā. Ir svarīgāk tas, vai tādējādi valstij izdosies piesaistīs lielākas investīcijas.

Pats eiro ieviešanu uztveru divējādi. Ir ļoti daudz jautājumu. Saskatu gan pozitīvus, gan arī negatīvus momentus. Piekrītu, ka pārejot uz eiro, zināmā mērā Latvija kļūs stabilāka, arī uzticamāka investoru acīs. Bet no otras puses – vai tas tiešām palīdzēs vietējiem uzņēmējiem? Vai tikai nesanāks tā, ka tas drīzāk stimulēs viņus iet prom un savu ražošanu izvietot, piemēram, Krievijā.

Personīgi mani visvairāk uztrauc eirozonas nestabilitāte. Piemēram, Ķīnā par eiro jau runā pagātnes formā. Jo tā sabrukšot, sākot ar Grieķiju, Spāniju, Itāliju. Iespējams, šis nav labākais brīdis pārejai uz eiro. Vai es ieteiktu pagaidīt? Nezinu, man nav viennozīmīgas atbildes, tāpat kā gudrajām galvām tur augšā. Te vēl ļoti daudz jāpēta, jādiskutē, jāsarēķina visus plusus un mīnusus.

Es nedomāju, ka no iedzīvotāju puses sekos kādi protesti pret pāreju uz eiro. Lai gan tas ir atkarīgs no tā, cik nopietni, cik detalizēti un cik pareizi valsts cilvēkiem šo situāciju izskaidros. Vai atbildes būs godīgas, caurspīdīgas, vai tomēr tikai ķeksīša pēc. Tāpēc ir apsveicami, ka valdība paredz finanšu līdzekļus eiro komunikācijas pasākumu īstenošanai. Būs informatīvi dokumentālas videofilmas, izglītojoši analītiski raidījumu, diskusiju raidījumi, ziņu izlaidumi un reportāžas.

Tādēļ nedomāju, ka 2014.gada 1.janvārī, ieejot veikalā, cilvēki apjuks, pie preces ieraugot divas cenas – eiro un latos. Līdz tam ir vesels gads, iedzīvotāji tam būs psiholoģiski gatavi. Un kāds apmulsums var būt? Esam tik daudz pārdzīvojuši! Esam dzīvojuši padomju laikos, brīvās Latvijas laikā, tagad dzīvosim eiro zonā. Mums ir bijuši rubļi, repši, lati. Mēs pie pārmaiņām esam pieraduši. Domāju, ka grūtāk ietu, piemēram, ASV. Tur valūtas maiņa būtu liels satricinājums. Pārejot uz eiro, cilvēkus drīzāk baida, vai atkal kārtējo reizi netiks piemānīti. Kad sabruka Padomju Savienība, daudzi zaudēja savus mūža iekrājumus… Noteikti atbildīgajām institūcijām būs jāseko līdzi, lai šo pāreju uz eiro nemēģinātu izmantot ļaunprātīgi. Sevišķi lielie tirgotāji, kas aprēķina gāzes, degvielas, elektrības cenas. Noteikti spekulācijās iesaistīsies veikalnieki, iepriekš paredzot riskus, speciāli pacels cenas, iespējams, samazinās darbiniekiem algas. Tā tas ir un būs!

Jurijs Hadarovičs,
Latvijas Veļas ražošanas asociācijas valdes priekšsēdētājs