Tikšanās ar Liepājas reģionālās slimnīcas, Kuldīgas slimnīcas un Saldus slimnīcas virsārstiem, lai pārrunātu Hospitalizācijas plānu Kurzemei un ar to saistītās turpmākās darbības, ir bijusi lietderīga. Esam vienisprātis, ka šā brīža plāns nav apmierinošs kā no mediķu, tā iedzīvotāju puses.

Pēc pagājušā nedēļā Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieka Gunāra Ansiņa nosūtītās vēstules Veselības ministrijas valsts sekretāram Armandam Ploriņam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktoram Semjonam Štriham par hospitalizācijas plānu Kurzemei, aicinot šo plānu vēlreiz koriģēt, daudziem ir radies nepareizs priekšstats, ka esam negatīvi noskaņoti pret Kuldīgas slimnīcu. Un par to man ir ļoti žēl, jo tiek domāts tikai par to, lai pacientam būtu labāk. Manuprāt, vēstulē nekas jauns netika klāstīts, tas viss iepriekš jau bija izskanējis. Mēs nekādā gadījumā neapšaubām Kuldīgas kolēģu ārstēšanas zināšanas. Apbrīnojami, ka viņi spēj sniegt nopietnu palīdzību ar daudz mazākiem resursiem, nekā mēs.

Tikšanās bija nepieciešama, jo pagaidām šāds plāns apdraud daudzu Kurzemes iedzīvotāju dzīvību un veselību. Un tā apstiprināšana rada nopietnas bažas par neatliekamās medicīniskās palīdzības funkciju un to nodrošināšanai nepieciešamo resursu nodošanu vienotajam NMPD. Nākamā tikšanās, turklāt daudz plašākā speciālistu lokā, varētu notikt pavisam drīz – pēc Lieldienām. Uzskatu, ka nepietiek runāt tikai slimnīcu vadību līmenī, bet, lai noskaidrotu, kas ir mūsu rīcībā un ko spējam, jāiesaistās arī nodaļu vadošajiem speciālistiem, lai pēc tam visi kopā iesniegtu šī plāna labojumus. Vēlos akcentēt, ka Liepāja un Kuldīga atrodas vienā reģionā.

Juris Bārzdiņš,
Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs