Īpaši ziemā daudzos mājokļos saskaras ar nepatīkamu problēmu
– uz ārsienām, kā arī ap un zem logiem pelē… Un pelējums, kā zināms, ne tikai
neestētiski izskatās, bet arī ir kaitīgs cilvēka veselībai, tas var veicināt
dažādas elpošanas ceļu saslimšanas. Notīrot pelējumu ar pretpelējuma līdzekli,
tas pēc neilga laika atkal parādās… Vai maz ir iespējams kāds risinājums, lai
pelējumu iznīdētu pavisam?

Notīrot ar pretpelējuma līdzekli, uz ilgu laiku pelējumu
dabūt prom nav iespējams, jo tīrot pelējuma sporas paceļas gaisā, pēc tam atkal
nolaižas uz virsmas. Pēc divām, trim nedēļām pelējums atkal ir klāt un aug
griezdamies.

Tāpēc ir jānovērš apstākļi, kas veicina tā veidošanos.
Pelējumam labvēlīgi apstākļi ir gaisa temperatūra no + 18 līdz + 25 grādiem, kā
arī gaisa mitrums augstāks par 50%. Pelējumam netīkamu – zemu gaisa temperatūru
mājoklī nebūtu iespējams uzturēt, jo tad pašiem iemītniekiem būtu jādrebinās
aukstumā, taču paaugstinātu gaisa mitrumu gan ir iespējams novērst.

Galvenais iemesls, kāpēc mājoklī ir paaugstināts mitrums, ir
nepietiekama ventilācija – gaisa apmaiņa. Mūsdienās, pamatīgi nosiltinot ēku,
ieliekot ļoti kvalitatīvus, blīvus logus, daudzās mājās saimnieki ir radījuši
īstu siltumnīcas klimatu. Proti, mājā gandrīz vispār nav gaisa apmaiņas, tas
apmainās tik vien, kā atverot logu… Šāds – silts un mitrs klimats – ir ideāli
piemērots, lai veidotos pelējums.

Kādi ir risinājumi? Vienkāršākais un bieži vien arī lētākais
risinājums ir ierīkot logu ventilāciju. Latvijā tiek piedāvātas ļoti dažādas
logu ventilācijas iekārtas, gan sarežģītas, līdz ar to arī dārgas, gan lētas,
bet neefektīvas, nepraktiskas. Vislabāk izvēlēties logu ventilāciju, kas ir
efektīva, bet arī nav pārāk sarežģīta, kā arī vienkārši un praktiski lietojama.

Savulaik arī manā dzīvoklī ap un zem logiem trakoti pelēja. Problēmu
atrisināju šādi – iebūvēju logā ventilācijas iekārtu, kas sastāv no divām
plastmasas virsmiņām – restītēm. Kad telpās ir paaugstināts gaisa mitrums (virs
55%), iekārtas virsmiņas automātiski atveras, un tad mājā ieplūst svaigais
gaiss. Savukārt, kad gaisa mitrums telpās ir pietiekams, virsmiņas automātiski
aizveras. Šādā veidā telpās tiek regulēts gaisa mitrums – nav ne par mitru, ne
par sausu.

Manā mājoklī šāda logu ventilācija ir jau 20 gadu. Ne reizi
nav pelējis, mājās vienmēr ir svaigs gaiss. Labi ir arī tas, ka iekārta ir ļoti
vienkārša, tai nav detaļu, kas varētu saplīst, tāpēc tā tik ilgi kalpo.

Kāds ir šādas logu ventilācijas darbības princips? Starp
iekārtas virsmiņām ir iestrādāta higroskopiska membrāna, kas reaģē uz iekštelpu
mitrumu, liekot iekārtas virsmiņām pēc nepieciešamības automātiski atvērties
vai aizvērties. Šādu ventilāciju var ierīkot gan jauniem, gan esošiem plastikāta
logiem, koka logiem to paveikt būtu sarežģītāk. Meistars vienam logam šādu
ventilāciju iebūvē apmēram stundas laikā, loga rāmī iefrēzē vietu, pēc tam no
ārpuses un iekšpuses piestiprina neuzkrītošas plastikāta virsmiņas.

Īpaši piemērota šāda ventilācija ir daudzdzīvokļu ēkām, jo
savā ziņā darbojas līdzīgi, kā funkcionēja ventilācija padomju laiku dzīvokļos.
Toreiz bija vienkārši – ielika caurus logus, kam pa spraugām telpā ieplūda
svaigais gaiss, savukārt pa ventilācijas lūku esošais gaiss tika izvadīts
laukā. Siltuma energoefektivitātes ziņā šāds risinājums bija gaužām
neekonomisks, toties telpās nebija smacīgi un nepelēja. Logu ventilācija ar
automātiskām virsmiņām darbojas līdzīgi, vienīgā atšķirība ir tāda, ka gaisa
pieplūde tiek kontrolēta. Piemēram, ja negribas, lai ar svaigo gaisu ziemā
telpās ienāktu arī aukstums, iekārtu var pilnībā noslēgt ar vāciņu. Iekārta nav
jāliek katram logam, pilnīgi pietiek, ja katriem 20 telpas kvadrātmetriem
iebūvē vienu ventilāciju.