Intervija ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni.

– Kā tīklu pārslēgšana ietekmēs Latvijas iedzīvotājus?

– Mēs darām visu, lai neietekmētu nekā un iedzīvotāji to pat nepamanītu. Informēsim caur dažādiem informācijas kanāliem, publikācijām presē, KEM, AST tīmekļvietnē, sociālajos medijos. Esam runājuši ar pašvaldībām, apbraukājām visas slimnīcas un pārbaudījām, vai ir ģeneratori.

Arī aicinām lielās slimnīcas tajos datumos neieplānot operācijas, jo tās ir brīvdienas. Līdzīgi aicinām uzņēmējus – ja iekārta brīvdienās nav vajadzīga, izslēdzam to. Būsim paši piesardzīgi.

Tāpat kā, uz ilgu laiku braucot prom no mājām, mēs neatstājam kādu jutīgu iekārtu pieslēgtu tīklam, aicinām tā darīt arī tajās dienās.

Risks pastāv vienmēr, tāpat ir cilvēciskais faktors un nav izslēgts, ka tajos datumos var būt ekstrēmi laikapstākļi.

Apzināmies arī esošo ģeopolitisko situāciju – riskiem kāds var palīdzēt būt.

Eksperti un nozares profesionāļi vērtē, ka mums pietiek ģenerējošās jaudas un iekārtas ir gatavas.

Kas ir svarīgi – diemžēl riski paliks arī pēc tam. Kā redzējām gadījumā ar “Estlink 2” elektrokabeļu savienojumu sabojāšanu, drošība tikpat svarīga būs arī nākotnē.

– Sinhronā kompensatora stacija Grobiņā ir kritiskā infrastruktūra. Vai var garantēt, ka neviens tās darbībā nevar iejaukties ne fiziski, ne virtuāli?

– Visas iesaistītās iestādes uzrauga notiekošo, visu vēlreiz pārbauda un pārskata.

Jau pagājušajā gadā kopā ar Baltijas valstīm sākām runāt ar Eiropas Savienību par papildu finansējumu, lai mēs varētu nodrošināt papildu aizsardzību. Tās būtu gan precīzākas monitorēšanas iekārtas, gan arī rezerves daļas.

Negadījumi notiek ne tikai ārēju faktoru dēļ, tīri tehniski apakšstacijas iziet no ierindas.

Svarīgi ir ātrāk saremontēt.

– Vai pēc 9. februāra varēsim apgalvot, ka esam pilnībā enerģētiski neatkarīgi no Krievijas?

– Energoresursus tur nepērkam jau pašlaik. Šī ir pēdējā enerģētiskā sistēma, kas mūs vieno. Kad atvienosimies, tad būsim pilnvērtīga Eiropas enerģētiskās sistēmas daļa.

– Visas Baltijas valstis vēlas enerģētisko neatkarību, bet cik labi mums ar to veicas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju? Pretestība vēja parku izbūvei sabiedrībā ir noturīga.

– Jāturpina skaidrot, kāpēc tie ir vajadzīgi un kādi ir ieguvumi. Mums ļoti patīk sekot līdzi cenām biržā, un tad

šogad vēsturiski ir pirmā reize, kad Lietuvā elektrība ir lētāka nekā Latvijā un Igaunijā.

Jo viņiem ir vairāk nekā 1500 megavatu vēja jaudas.

Pirms pāris gadiem Lietuvā bija deficīts un mēs viņus uzturējām, bet nu sāk veidoties otrāda situācija. Tas ir labs piemērs un atbilde uz jautājumu, vai mēs gribam lētāku enerģiju.

Pagājušajā gadā esam sakārtojuši normatīvo aktu bāzi, un tagad bumbiņa ir vēja parku attīstītāju pusē, cik ātri tiksim uz priekšu. Un arī pašvaldību pusē – cik labi izskaidros to iedzīvotājiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.