Intervija ar iekšlietu ministru Kristapu Eklonu.

– Kādi šobrīd ir būtiskākie iekšējās drošības riski valstī?

– Pie iekšējās drošības riskiem noteikti gribētu pieskaitīt visus izaicinājumus un problēmas, kuras vispār ir iekšlietu jomā. Primāri tas ir jaunu, kā arī profesionālu kadru trūkums, šobrīd jau jāsaka, ka pilnīgi visos iekšējās drošības dienestos.

Tas arī bija mans brauciena mērķis – cik vien var plašāk iepazīties ar visu infrastruktūru, kas ir mūsu ministrijas pārraudzībā, un klātienē runāt ar cilvēkiem, lai saprastu tās vajadzības un aktualitātes, kas, zinot manu pagātnes pieredzi, ir ārpus ugunsdzēsības dienesta. Proti, Valsts policijā, robežsardzē, Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē.

Kadru jautājums noteikti ir tas, pie kura mums visciešāk jāstrādā, gan domājot par atalgojumu, gan infrastruktūru, gan arī par tehnisko nodrošinājumu.

– Rīgā Uzvaras parkā padomju laika pieminekļa demontāža noritēja salīdzinoši mierīgi. Vai, jūsuprāt, tikpat mierīgs šis process gaidāms arī Liepājā un Daugavpilī?

– Tajā, kāpēc viss notika salīdzinoši mierīgi, liels nopelns ir visiem operatīvajiem dienestiem, kas cieši sadarbojās arī ar pašvaldību un Rīgas pašvaldības policiju.

Jāatzīmē, ka tas ir mērķtiecīgs, plānveidīgs, rūpīgs un apjomīgs darbs, kas tika izdarīts pirms pieminekļa nojaukšanas, lai paša notikuma laikā neizceltos kas nepatīkams.

Šajā ziņā garantēt nav iespējams neko. Varam tikai izdarīt labāko, kas ir mūsu spēkos, lai tam sagatavotos. Rīgas gadījums parādīja, ka mums tas ir izdevies.

Es ar drošu skatienu lūkojos tālāk uz tām pilsētām, kur pieminekļu demontāža vēl nav īstenota. Jau šobrīd mums ir skaidrs, kā to var izdarīt, lai salīdzinoši minimalizētu visus iespējamos apdraudējumus sabiedrībai.

– Kad mums beidzot būs žogs uz Baltkrievijas robežas?

– Žoga būvniecības turpinās, tā norit ļoti aktīvi. Tuvākajā laikā gaidām informāciju par ekspluatācijā pieņemtajiem pirmajiem žoga posmiem. Darbs ne mirkli nav apstājies, tas plānveidīgi turpinās.

Pirmie vērā ņemamie posmi būs uzbūvēti līdz gada izskaņai. Visās aktuālajās robežas zonās mums būs žogs līdz nākamā gada otrajam ceturksnim.

– Šogad samilzusi problēma saistībā ar pases un ID kartes noformēšanu. Kā to mazināt?

– Iemesls šai problēmai meklējams pirms desmit gadiem, kad daudziem, atbilstoši Eiropas Savienības regulām, tika izdoti personību identificējoši dokumenti. Tagad vienkārši pienācis brīdis, kad tie jāmaina.

Kaut arī Latvija nav ļoti liela valsts, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kapacitāte ir limitēta. Es varu aicināt iedzīvotājus tikai uz sapratni un vienlaicīgi apstiprināt, ka pārvalde paveikusi ļoti lielu darba apjomu, lai uzlabotu, padarītu efektīvāku klientu apkalpošanu un dokumentu izsniegšanu operatīvāku. Tas jau sniedz rezultātus.

Šobrīd medijos regulāri tiek publicēta informācija, ka ir dienas, kad atsevišķās PMLP nodaļās vispār nav rindu. Cilvēki, sekojot informācijai pārvaldes mājas lapā, var uzzināt, kur konkrētā brīdī var iesniegt dokumentus bez rindas.

Vēl jau šonedēļ praktiski sāks testēt iespēju pieteikties dzīvajai rindai attālināti, izmantojot telefonu vai datoru. Šādi varēs pierakstīties rindā, sekot tās virzībai un doties uz PMLP nodaļu tajā brīdī, kad tuvosies konkrētā klienta kārtas numurs.

– Liepājas pašvaldība faktiski izsmēlusi iespēju izmitināt Ukrainas bēgļus. Ko iesākt ar tiem cilvēkiem, kas, bēgot no kara, šeit turpinās ierasties?

– Šodien tas noteikti ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, pie kura mēs ministrijā strādājam, sadarbojoties arī ar citām ministrijām. Šis jautājums noteikti būs jārisina valdības līmenī, jo tiešām valstī kopumā esam sasnieguši kritiskos skaitļus.

Šobrīd Latvijā bēgļi uzņemti tuvu tam maksimumam, ko bijām paredzējuši. Līdz ar to mums jālemj, kāda veida pakalpojumus mēs šiem cilvēkiem varēsim turpināt sniegt un kādā apjomā. Tiek apkopota informācija, un es ceru, ka uz rītdienas [šodienas] Ministru kabineta sēdi būs pirmā informācija par nepieciešamajiem pasākumiem, lai mēs varētu arī tālāk nodrošināt palīdzību bēgļiem.