Intervija ar nekustamo īpašumu uzņēmuma “PILAT Nekustamie īpašumi” pārstāvi Kristapu Ruicēnu.

– Kādas šobrīd ir tendences īres tirgū Liepājā?

– Pilsētā izteikti parādās kurortoloģijas sindroms, ko lielā mērā jau var salīdzināt ar Jūrmalu, kur vasaras sezonā ir liels ilgtermiņā izīrējamo māju un dzīvokļu deficīts, kas noved pie augstām cenām.

Liepājā gan pagaidām saimnieki privātmājas izīrē ļoti reti, taču

pēdējos gados vērojama izteikta tendence investēt dzīvokļu īstermiņa īres biznesā.

To šeit dara gan vietējie, gan arī kaimiņi lietuvieši, kas sapirkuši ļoti daudz īpašumu pie jūras, Ezerkrastā, pilsētas centrā, mazāk Jaunliepājā, “Laumas” rajonā un Karostā.

Līdz ar to septembrī parādās samocīta īres tirgus situācija.

Daudzi šie tūrisma dzīvokļi tiek piedāvāti tā saucamajā pustermiņā uz deviņiem mēnešiem, taču ir ļoti liels pieprasījums pēc ilgtermiņa īres dzīvokļiem – 12 mēnešiem un ilgāk.

Cilvēki pat meklē nemēbelētus dzīvokļus, kas ir ļoti lielā deficītā, nemaz nerunājot par trīsistabu un četristabu dzīvokļiem, kuru vispār akūti trūkst un kuriem īres cenas ir ļoti augstas, sākot no 400 eiro mēnesī un dārgāk.

Situācija ir skaudra, jo ģimenei ar bērniem, kura meklē īrei lielākas platības dzīvokli, vismaz sākot no 60 kvadrātmetriem, to atrast ir diezgan pagrūti.

Tuvojoties rudenim, īpaši septembrī, īres tirgū ir ļoti liela putra. Ir daudz maldinošu sludinājumu, ka mājokli izīrē ilgtermiņā, taču izrādās, ka saimniekiem ilgtermiņš ir tikai deviņi mēneši.

Manā izpratnē īstermiņš ir diennaktis vai nedēļas ilgums, ilgtermiņš – gads un ilgāk, un tad ir šis pustermiņš jeb deviņi mēneši.

Es tos dēvēju par sesiju dzīvokļiem, un tādi arī ir nepieciešami, jo studenti, kā arī speciālisti, sportisti, brauc uz Liepāju mācīties, strādāt un viņiem nepieciešami labiekārtoti dzīvokļi tieši nesezonā.

– Kādi dzīvokļi ilgtermiņa īrei ir vispieprasītākie?

– Mūsu kompānijā pēdējos divus trīs gadus visvairāk piedāvā vienistabas un divistabu tipveida dzīvokļus mikrorajonos, ar centrālo apkuri, lielākoties padomju laikā būvētajās mājās.

Mēs galvenokārt īrei vēlamies piedāvāt jau izremontētus dzīvokļus.

Tomēr visvairāk pieprasa trīsistabu un četristabu dzīvokļus. Šādus zvanus saņemam katru nedēļu. Taču šie dzīvokļi tirgū faktiski nav pieejami.

Tajā pašā laikā nav liela pieprasījuma pēc piecistabu un lielākiem dzīvokļiem. Pa retam ir interese par mājas īri, taču arī to mums ir gaužām maz.

Liepājā šis tirgus kaut kā nav guvis popularitāti, kā tas ir, piemēram, Jūrmalā, Rīgā vai Pierīgā, kur māju, atkarībā no kvalitātes, izīrē pat par vairākiem tūkstošiem eiro mēnesī.

– Vai vērojamas izmaiņas dzīvokļu īres maksā?

– Es teiktu, jā. Tas jau ir ekonomikas pamats – jo lielāks pieprasījums, bet mazāks piedāvājums, jo attiecīgi cenām vērojams augšupejošs solis.

Esmu gan novērojis, ka sludinājumi ar neadekvāti augstām īres cenām, piemēram, par trīsistabu dzīvokļiem, portālos lasāmi ilgāku laiku.

Straujš īres cenu lēciens nav vērojams.

Ja pirms trīs gadiem tipveida izremontētu standarta dzīvokli centrā varēja izīrēt vidēji par 250 eiro plus komunālie maksājumi, tad tagad par tādu pašu dzīvokli centrā, visticamāk, jau varētu prasīt 300 eiro mēnesī.

Taču tā 50 eiro skala vidējam īres īpašuma meklētājam ir ļoti liela, to var just uzreiz.

Liepājā arī akūti trūkst jauno dzīvokļu.

Mums nav vairs jaunu projektu, kādi vēl bija līdz kovida pandēmijai, kad privātuzņēmēji restaurēja un attīstīja vecās mājas pilsētas centrā, piedāvājot Eiropas standartiem atbilstošus dzīvokļus.

Tagad faktiski neko jaunu nebūvē, tāpēc arī tipveida dzīvokļos īres cenas turas tik augstu.

Tiklīdz parādīsies kādi jauni varianti gan pārdošanā, gan izīrēšanā, tad arī tipveida mājās dzīvokļu saimnieki būs spiesti cenas laist uz leju, jo vienkārši pieprasījums pēc šādiem mājokļiem kritīsies.

– Kā ar komerctelpām pilsētā? Vai pieprasījums pēc tām aug?

– Šeit tirgus, es teiktu, ir remdens. Pieprasījums ir, bet piedāvājums, iespējams, nav pietiekams.

Ik pa laikam centra rajonā nomai tiek meklētas veikala telpas. Taču arī veikalos vide jeb pircēja paradumi ir mainījušies. To ietekmējis internets un tehnoloģijas, proti, cilvēki aizvien vairāk pasūta preces internetā.

Tāpat tiek meklētas telpas maziem kabinetiem. Pašnodarbinātie apgūst arodu skaistuma nozarē un ir gatavi atvērt savus salonus.

Šeit gan novērota tendence, ka viņi pastrādā trīs, piecus gadus un bizness beidzas. Cik mazas komerctelpas viņi īrē, tik mazs acīmredzot ir šī biznesa mūžs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.