Pēdējā laikā sabiedrības uzmanības centrā izvirzījušies vairāki ugunsgrēki Liepājā dzīvojošā dāņu uzņēmēja Stēna Lorensa, tautā plašāk pazīstama kā Luī Fontēna, īpašumos. Vairs nav nekādu šaubu, ka notikušais nav nejaušība; oficiālo iestāžu sniegtie paziņojumi to apstiprina.

Es nevēlos kļūt par detektīvu – amatieri un izteikt minējumus, kurš un kāpēc dedzina S. Lorensa īpašumus. Šiem nolūkiem ir profesionāļi, un es ticu, ka viņi savu darbu izdarīs. Bet es, liepājniece, vēlos pateikt ko citu. Ja Stīnu Lorensu izdosies no Liepājas “izsvēpēt”, tas būs liels trieciens Liepājai. Konkrēti es ar to domāju, ka tas būs liels trieciens pilsētas starptautiskajam tēlam, kā arī skaidrs pierādījums tam, ka citādi domājošs cilvēks Liepājā nevar dzīvot. Tas būs brīdinājums – tie, kas nelien iekšā rāmīšos, piesargieties!

Domāju, ka Dānijas vēstniecības iejaukšanās šajos notikumos jau tagad liks Liepājas vārdam šajā kontekstā izskanēt ne tai labākajā nozīmē. Tas nozīmē, ka popularizēt Liepāju kā investīcijām pievilcīgu vidi, tūrisma objektu un vispār kā atvērtu un draudzīgu Eiropas pilsētu varētu kļūt sarežģītāk. Pagaidām vēl man gribas ticēt, ka tā nav apzināta politika. Tomēr gluži negribot nāk prātā kāds Agatas Kristi kriminālromāns, kurā ir frāze: jūtu darbojamies prasmīgu roku aizkulisēs.

Jā, Stēns Lorenss ir tāds, kas atšķiras no pūļa. Nu, un tad? Vai tad mēs nekādi netiekam vaļā no padomju laika domāšanas, kad vieglākajos gadījumos atšķirīgie vienkārši kļuva par izstumtajiem, smagākajos viņi nokļuva izsūtījumā, bet tad, kad vairs nebija “populāri” sūtīt tautu uz Sibīriju, tad citādi domājošie nokļuva tepat vietējos cietumos vai “trako mājā”?

Pieņemsim, ka Stēns Lorenss vairumam drīzāk asociējas ar šovmenu, nekā politiķi. Un atkal jājautā – nu, un tad? Kurš ir tiesīgs domāt vai atklātībā paziņot – es esmu piemērots politikai, bet kāds cits ne? Tie, kas balsoja par S. Lorensu, tie bija Liepājas iedzīvotāji, kas viņam uzticējās. Tātad viņi vēlējās, lai Liepājas Domē viņu intereses pārstāvētu tieši viņš. Tātad, ja kāds domā, ka S. Lorensam no politikas “jāaizvācas”, tad šis kāds apliecina necieņu daļai Liepājas iedzīvotāju.

Taču par politisko kultūru Liepājā man tāds stāsts. Reiz piedalījos pasākumā, uz kuru bija uzaicināts deputāts Naums Vorobeičiks. Tā kā šim pasākumam nav nekāda sakara ar Stēnu Lorensu, tad es garākos paskaidrojumos neizplūdīšu, neminēšu konkrētas vietas un cilvēkus, vien pateikšu, ka pēc šī pasākuma satracināta persona no Liepājas Domes pozīcijas deputātu vidus metās virsū pasākuma organizatoriem ar saukli – ar kādām tiesībām ir aicināts Vorobeičiks? Daiļrunīgs fakts. Nedomāju, ka civilizētā valstī šāda situācija kādam vispār var ienākt prātā. Kuru deputātu gribu, to aicinu, un ar kādām tiesībām kāds man vaicā, kāpēc es viņu aicinu!

Jā, par politiku. S. Lorenss Liepājā darbojas jau diezgan sen, taču viņa nedienas sākās tieši tad, kad viņš nolēma iesaistīties politikā. Diez vai to var uzskatīt par sagadīšanos. It kā tiek pieminēta ugunsgrēku varbūtējā saistība ar viņa uzņēmējdarbību, taču diez vai tas tā būs. Jo atkal izvirzās jautājums – kāpēc tieši tagad? Turklāt S. Lorenss pārstāv tādas uzņēmējdarbības nozares, kur ārkārtīgi reti notiek ietekmes sfēru dalīšana gangsteru stilā. Jā, filmās un šausmu romānos mēs lasām, piemēram, par naktsklubiem, kā kriminālās pasaules centriem, tomēr, manuprāt, t. s., Fontēna klubs jau nu gan ar šādu slavu nevarēja “lepoties”. Šovbizness, viesnīcu un tūrisma bizness… Nav nekāds noslēpums, ka šovbiznesā valda intrigas, daudzi darījumi tur tiek slēgti rautos un, ko tur slēpt, guļamistabās, tomēr ne ar fizisku izrēķināšanos.

Es negribu teikt, ka vienmēr esmu piekritusi S. Lorensa teiktajam un viņa izpausmes stilam. Tomēr, ja runājam par viņu kā politiķi, tad ir nopietns jautājums – vai kāds var nosaukt, kādu kaitējumu, ko viņa darbība nodarījusi Liepājai? Par sevi varu teikt, ka es to nevaru.

Kristīne Jākabsone,
Nevalstiskās organizācijas “Libavas Filma” valdes priekšsēdētāja