Dažādu krāpnieku atraktīvajai izdomai, šķiet, nav nekādu robežu. Nu ko gan vēl varētu izdomāt- laimestus, mantojumus, negadījumos iekļuvušus tuviniekus… Liekas, ka nu taču viss beidzot būs jau izdomāts! Izrādās – nekā.

Arī krāpnieki pielāgojas ekonomiskajai situācijai un prot uztaustīt sabiedrības vājās vietas. Mūsdienu pasaulē – un ne jau tikai Latvijā vien – viena no visvārīgākajām vietām ir nodarbinātība. Tagad dažāda veida krāpnieciskajās vēstulēs pienākusi kārta tai.

Elektroniskās pasta kastītes ir sākušas apceļot vēstules ar darba piedāvājumiem. Lai nebūtu nekādu pārpratumu, tūlīt piebildīsim, ka to nevajag jaukt ar darba piedāvājumiem, kas tiek sūtīti pavisam legāli – no ”Workingday”, ”CV online”, ”CV market” utml. Skaidrības labad minēsim vienu piemēru. Uz elektronisko pastu tiek atsūtīts piedāvājums no pavisam solīdas kompānijas – ”Siemens”. Darbinieki tiek aicināti – nu, jāsaka, bariem vien, bariem vien. Mārketinga pētnieki, inženiertehniskais personāls, vidējais tehniskais personāls – rets būtu tas cilvēks, kas tur neatrastu ko sev piemērotu, un ar darbu varētu nodrošināt vai veselu mazpilsētu. Kas jādara pretendentiem? Protams, jāsūta personas dati – personas kods, pases dati, mājas adrese. Tad tiks doti tālākie norādījumi.

Ir kāds paradokss – parasti tie cilvēki, kurus būtu vērts brīdināt, t.i., tie, kuri ir ar mieru ieklausīties saprāta balsī un atzīt, ka nopietnas kompānijas šādā veidā nemeklē darbiniekus, un to personāldaļas neizsūta uzaicinājumus no pastkastītēm, kas reģistrētas publiskajos portālos, šie cilvēki parasti nemaz nav brīdināmi; viņi paši saprot, ka no zila gaisa cilvēks nekļūst par miljonu mantinieku, ka nopietni biznesmeņi sev izmisīgi nemeklē partnerus pa visu pasauli uz pasakainiem noteikumiem, ka, saņemot ziņu no sveša cilvēka par nepatikšanās iekļuvušu tuvinieku, ir vērts mēģināt sazināties ar viņu pašu utt. Pārējie… Fakti ir skarbi – pārējie, brīdini vai nebrīdini, veido policijas statistiku.

Bet varbūt ir vērts pamēģināt vismaz iegūt laiku, lai apjaustu, ar ko jums darīšana? Varu pastāstīt piemēru no personiskās pieredzes. Saņēmām e-pastā aizkustinošu un ļoti garu stāstu par kādu Āfrikas valsti, kur bija nodibināts nezin kāds okupācijas režīms un šo ļaundaru rokās palikušas gāztās valdnieka ģimenes dārglietas un nauda – 50 miljoni dolāru. Ir nepieciešama tieši mūsu palīdzība visa tā izvešanā no šīs valsts, lai noguldītu to kādā Eiropas bankā. Mūsu atlīdzība par to būs 10 miljoni dolāru. Mums raksta ”legāli praktizējošs notārs” no tās valsts. Es tagad, protams, vienkāršoju šo garo un nedaudz samudžināto stāstu, bet būtība bija apmēram tāda.

Joka pēc nolēmām no ”notāra” izdibināt kaut ko sīkāk un uzsākām saraksti angļu valodā. Ignorējām neatlaidīgās prasības pēc sīkāku personas datu atklāšanas, bet citādi izrādījām itin kā gatavību sadarboties. Mums tika atsūtīts ”notāra” telefona numurs – kad pārbaudījām to uzziņu dienestā 1188, mums pateica, ka tas ir satelīttelefons un kods norāda uz kādu Indijas okeāna reģionu, iespējams, salu. Te nu bija Āfrikas notārs! Tad mums šīs rotaļas apnika un mēs uzrakstījām – labi, esam ar mieru un brauksim! Tikai – mums tie ir izdevumi: jābrauc uz ārzemēm, jāatver konts kādā Šveices bankā… Tāpēc mēs lūdzam uz gaidāmo 10 miljonu rēķinu tādu nieku – 5 tūkstošus – pārskaitīt avansā. Atgādinājām ”notāram”, ka viņš mūs lūdza viņam uzticēties. Tagad viņam ir iespēja apliecināt, ka viņš uzticas mums un ir ieinteresēts godīgā sadarbībā. Vai vēl jāpiebilst, ka pēc šīs vēstules no ”notāra” vairs nebija ne vēsts un neviens mūs vairs nelūdza risināt viņa ”valdnieka” problēmas?

Ar to es gribēju pateikt saviem līdzpilsoņiem – pat, ja jums šķiet, ka jūs nu gan neviens nepiekrāps un gadījums ir tik drošs, ka drošāk nevar būt, pieradiniet paši sevi apstāties un padomāt. Neizpildiet pirmo sveša cilvēka lūgumu vai prasību! Uzdodiet jautājumus – varbūt tas svešinieku apmulsinās un viņš pats atkāpsies vai arī jūs sapratīsiet, ka jūs māna. Diemžēl es pazīstu reālus cilvēkus, kas ir zaudējuši lielas naudas summas, vēlēdamies ticēt, ka liela bagātība var pēkšņi nokrist no zila gaisa.

Kristīne Jākabsone,
Nevalsts organizācijas “Libavas Filma” valdes priekšsēdētāja