Turpinot valsts jubilejai veltīto apskatu sēriju par to, kā liepājnieki gatavojas nozīmīgo datumu atzīmēt, nedrīkstam piemirst arī valsts sektorā strādājošos. Tos cilvēkus, pret kuru darbu vērsta visai plaša līdzcilvēku attieksmes amplitūda. Sākot ar ”kas tad nekaiš valsts maizē”, un beidzot ar diezgan reālu izpratni par to, ka pie valstī valdošā vispārējā haosa nekāds pateicīgais darbs tas vis nevar būt (šeit mēs nedomājam augstākajos varas ešelonos esošos ciniķus).

Tātad, tad, kad mēs visi dosimies uz svētku salūtu, vienalga, Liepājā vai galvaspilsētā, dažādiem pasākumiem, kuru klāsts svētkos tiks piedāvāts visai bagātīgs, vai arī vienkārši apciemot radus un draugus laukos, Liepājā vai citās pilsētās, būs kāda daļa mūsu līdzcilvēku, kam tas būs smaga darba laiks – proti, policisti. Un konkrēti mēs šoreiz domājam ceļu policistus. Liepājas Ceļu policijas priekšnieks Madars Kleinbergs pastāstīja, ka vajadzēs slēgt ielas, vajadzēs dežūrēt pasākumos. Un, tā kā uz valsts svētkiem būs četras brīvdienas, tad diemžēl noteikti lielāks atkal būs iereibušo autovadītāju birums. Neilgi pirms valsts jubilejas būs Lāčplēša diena, tā ka darba netrūks.

Ja esam pieskārušies policistu tēmai, tad nedaudz parunāsim ne tikai par valsts jubileju. Mēs esam pieraduši, ka mūsu sabiedrībā viss un visi ir slikti – apkure dārga, autobusi veci un nekursē, valdībā nelieši, ārsti un policisti ņem kukuļus, par nelabvēlīgo planētu stāvokli vispār nav vērts runāt… Bet kā būtu, ja mēs nedaudz paskatītos apkārt gaišākām acīm, paši parunātu un citiem pastāstītu par to, kas labs? Iesākumā taču bija vārds. Ja mēs vairāk gribētu pieminēt labo, varbūt ar laiku dzīve tiešām arī kļūtu labāka?

Šajā sakarībā gribas padalīties pozitīvā nevalstiskā sektora un valsts struktūru (konkrēti – policijas) sadarbības pieredzē. Ir izveidotas ļoti labas iestrādes un cerams, ka nākotnē tas sabiedrībai dos arī taustāmu labumu.

Baltvācu kinofonds ”Libavas Filma” sadarbībā ar Liepājas Neredzīgo biedrību pašlaik strādā pie dokumentālās filmas projekta, kura tēma ir invalīdu problemātika. Cilvēku ar invaliditāti ir relatīvi daudz, invaliditātes veidi ir dažādi un dažādas ir arī invalīdu problēmas. Konkrēti par neredzīgiem cilvēkiem runājot, pastāv t.s. ”baltā spieķa problēma”. Proti, ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka cilvēku, kurš ielas malā pacēlis balto spieķi (neredzīga vai vājredzīga cilvēka atribūts), autovadītājiem ir jāpalaiž pāri ielai jebkurā vietā, arī ārpus gājēju pārejām. Iesaistītās nevalstiskās organizācijas konkrēto akciju un aizsākto sadarbību vērtē kā pozitīvu iestrādi un vēlas uzsvērt, ka ļoti liela loma šajā gadījumā ir tieši Ceļu policijas priekšnieka Madara Kleinberga atsaucībai, izpratnei un pretimnākšanai.

Droši vien, ka arī citiem būtu kādi pozitīvie piemēri. Pastāstīsim par tiem! Un ne jau tikai saistībā ar policistiem.

Starp citum Ceļu policijas dienu atzīmē 1. aprīlī. Nē, ne tāpēc, ka smieklu diena. 1938. gada 1. aprīlī pirmo reizi parādījās jēdziens – Latvijas Ceļu policija. Tātad, arī Ceļu policija šogad atzīmēja apaļu jubileju.

Kristīne Jākabsone,
Baltvācu kinofonda ”Libavas Filma”
valdes priekšsēdētāja