Jāatceras, ka ar elektroskrejriteni atļauts braukt no 14 gadu vecuma un līdz 18 gadu sasniegšanai to atļauts darīt ar velosipēda vai mopēda vadīšanas tiesībām. Pēc 18 gadiem vadīšanas tiesību esamību likumi neregulē.

Ar skrejriteni drīkst pārvietoties tikai viena persona. Nav atļauts pārvadāt pasažierus, ne arī vest kravu, kas var apdraudēt brauciena drošību. Iepirkuma maisiņu ar maizes batonu droši vien var vest, bet nepārvadāt lielas, smagas kastes vai maisus.

Protams, svarīgi atcerēties, ka arī šo transportlīdzekli nedrīkst vadīt alkohola un citu apreibinošu vielu – narkotisku, toksisku vai psihotropu – ietekmē. Pieļaujamās promiles pilngadīgiem vadītājiem ir līdz 0,5.

Ja ar skrejriteni pārvietojas pa ietvēm, gājējiem ir priekšroka, nevar braukt kā kungs un karalis, stumjot citus nost vai braucot virsū.

Ja ir atdalīta velosipēdistiem paredzētā daļa, tad ar elektroskūteri ir jābrauc pa to. Intensīvas satiksmes gadījumos aizliegts pārvietoties pa brauktuvi. Jāzina, ka ārpus apdzīvotām vietām aizliegts ar skrejriteni braukt pa ceļiem.

Ja ceļu satiksmes noteikumos tā ir paredzēts, ka ar elektroskrejriteni var pārvietoties gan pa ietvēm, gan veloceļiem, tad tur neko nevar darīt arī tad, ja kādam tas nepatīk. Likumā noteiktais jāievēro, un kaut kā mums visiem kopā jāsadzīvo.

Jābrauc ar tādu ātrumu, lai tiktu no punkta A līdz izvēlētajam punktam B un ne tu kādu notriektu, ne tevi pašu. Īpaši, šķērsojot brauktuves pa gājēju pāreju, jāpiebremzē un jāpārliecinās par drošību. Jāatrod acu kontakts ar automašīnas vadītāju, nevar būt tā, ka kāds rubina degunā vai ēd un neskatās. Jābrauc ir tā, lai droši paspētu apstāties vai samainīties.

Nevajag sastrēgumos lavierēt starp transportlīdzekļiem, tas ir ļoti bīstami. Jebkurš, kas sēž automašīnā, ir vairāk aizsargāts nekā skrejriteņa vadītājs, kurš ir mazāk aizsargāts, gluži tāpat kā gājējs un riteņbraucējs.

Dzelzs izturēs, bet var būt tā, ka kauliņi neizturēs.

Ja brauc diennakts tumšajā laikā, jāatceras, ka gaismas skrejritenim ir tādas, kādas ir. Atstarotājus vajag pašam uz apģērba.

Skrejriteņa novietošana ir katra braucēja kultūras jautājums. Ceļu satiksmes noteikumos ir teikts, ka uz ietves transportlīdzekļus stāvēšanai atļauts novietot tikai tā, ka tie netraucē pārvietoties gājējiem. Kā to izkontrolēt? Cilvēks var pateikt, ka nolika uz kājiņām malā, bet pēc tam kāds ļaundaris speciāli apgāza.

Tāpat kā ar velosipēdu, arī ar skrejriteni braukt ir jāiemācās, uzreiz droši vien ļoti labi nesanāks. Lai izvairītos no kritieniem, vajag izvērtēt savas spējas, pamācīties vietās, kur nav citu satiksmes dalībnieku.

Leonīds Tarabans, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Resursu un krīzes vadības nodaļas vecākais inspektors