Intervija ar Valsts policijas Kurzemes reģionālās pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas komandieri Leonīdu Tarabanu.

– Pērn jūs un kolēģi uz ceļiem esat pieķēruši 2858 ātrumpārkāpējus, bet 2020. gadā – 2790. Izskatās, ka ātras braukšanas kāre uz ceļiem nemazinās?

– Nemazinās gan. Situācija nekļūst labāka. Uzlabojoties ceļu kvalitātei, attīstoties autoražošanas industrijai, braucēju un ātrumpārkāpēju skaits pat nedaudz palielinās. Bet šī problēma pastāv arī citās valstīs, ne tikai Latvijā, tādēļ akcija notiek teju visā Eiropā.

Cīnīties var tikai kompleksi: policijas ekipāžas kontrolē braucējus, savu ieguldījumu sniedz arī pārvietojamie un stacionārie fotoradari, sabiedrības izglītošana u.c. pasākumi.

– Kādas ir izplatītākās ātrumpārkāpēju atrunas? Kāpēc viņi steidzas?

– Dažiem ir uzskats, ja ir tukšs ceļš, kāpēc lai nebrauktu ātrāk. Ir tādi, kas stāsta, ka kaut ko kavē: biznesa tikšanos vai ko citu. Bet ir gadījies, ka braucēji tiešām steidzas uz ārstniecības iestādi. Un mēs pat esam eskortējuši līdz slimnīcai mašīnu, jo tiešām bija situācija, ka jāglābj cilvēka dzīvība.

– Esat bijis klāt daudzos ceļu satiksmes negadījumos, arī traģiskos. Cik bieži jums ir pārliecība, ka nelaime notikusi, jo ir ievērojami pārsniegts atļautais ātrums?

– Pārsvarā tas ir uz lielākiem ceļiem – šosejām.

Var novērot, ka dažkārt šoferi nenovērtē attālumu līdz lēni braucošiem transportlīdzekļiem, piemēram, traktortehnikai, kas tagad pavasarī uz ceļiem parādīsies aizvien vairāk.

Ja automašīna brauc pārāk ātri, vadītājs var laikus nepamanīt lauksaimniecības tehniku un to, ka tā veic nogriešanās manevru. Aicinu visus braukt uzmanīgāk, turklāt šobrīd vietām no rītiem uz ceļiem ir apledojums.

– Ja runājam par Rīgas šoseju, tad Vecpils un Kalvenes kalniņos un līkločos apdzīt ir riskanti. Arī tur notiek smagi negadījumi.

– Pirms veikt apdzīšanu, vadītājam ir jāpārliecinās, vai viņš neradīs traucējumu ne tam transportlīdzeklim, kuru viņš apdzen, ne pretimbraucošajam. Un, protams, nekādā gadījumā nedrīkst apdzīt vietās, kur tas ir aizliegts, respektēt ceļa zīmes un nešķērsot balto nepārtraukto līniju.

– Sakiet, kāpēc tomēr citās Eiropas valstīs, piemēram, arī kaimiņu igauņu autovadītājiem ir vairāk respekta pret satiksmes noteikumiem. Kāpēc mums ir lielāka tieksme pārkāpt ātrumu?

– Varbūt pavirša attieksme un atbildības trūkums par sekām, kādas var iestāties. Ceru, ka arī izglītojošās sociālās kampaņas, kurās cilvēki pēc negadījuma ir palikuši ratiņkrēslos un izsaka savu viedokli par notikušā iemesliem, palīdz sabiedrībai aizdomāties, cik bīstams ir ātrums un neuzmanība.

Ikvienam novēlu braukt droši un pārliecinoši, tiekot līdz galamērķim, bet nepārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus.