Intervija ar Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietnieci enerģētikas politikas jautājumos Līgu Rozentāli.

– Kas ir noskaidrots par iekārtas avārijas iemesliem?

– Nekavējoties pēc 26. aprīļa notikuma Priekulē Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sazinājās ar turbīnu ražotāju “VESTAS”, lai nodrošinātu neatkarīgu tehnisko izvērtējumu un iegūtu ražotāja viedokli par notikušā cēloņiem.

“VESTAS” tūlītēji arī apliecināja gatavību iesaistīties notikuma izvērtēšanā un sadarboties ar turbīnas īpašnieku, lai noskaidrotu precīzākus avārijas cēloņus un izvērtējuma laikā gūtos secinājumus.

Ražotāja sākotnējais vērtējums liecina, ka runa ir par 20. gadsimta 90. gados ražotu agrīnās paaudzes turbīnu, kuras tehnoloģiskie risinājumi, materiāli un projektēšanas standarti būtiski atšķiras no mūsdienu vēja elektrostacijām.

Savukārt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) sākotnējās pārbaudes rezultāti liecina, ka,

iespējams, būtiska loma bijusi ilgstošai korozijai, kas izraisījusi plašāku konstrukcijas plaisu torņa apakšējā daļā.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu izmeklēšanu, “VESTAS” sadarbojas ar īpašnieku, un abas puses tūlītēji arī vienojās saglabāt turbīnas bojājuma vietas materiālus turpmākām ekspertīzēm arī pēc turbīnas demontāžas uzsākšanas.

Šobrīd nav pamata izdarīt secinājumus par mūsdienu vēja elektrostaciju drošību kopumā, jo izmeklēšana vēl turpinās un konkrētais objekts ir vairāk nekā 30 gadus veca turbīna.

– Kā norit veco vēja turbīnu apsekošana?

– KEM arī nekavējoties vērsās pie Ekonomikas ministrijas un BVKB, aicinot rast iespēju organizēt, ka BVKB vai pašvaldību būvvaldes pārbauda turbīnas savās administratīvajās teritorijās.

Papildus, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par situāciju valstī, jau šā gada februārī KEM uzsāka sadarbību ar pašvaldību būvvaldēm, lūdzot sniegt informāciju par to administratīvajās teritorijās esošajām vēja turbīnām.

Pašvaldību atsaucība līdz šim bijusi atšķirīga –

ir pašvaldības, kas informāciju jau sniegušas, taču ir arī tādas, no kurām atbildes nav saņemtas vai kurās šāda informācija nav bijusi apkopota.

Tā ka komunikācija ar pašvaldībām šobrīd vēl turpinās.

Ņemot vērā, ka vēsturiskās informācijas apkopošanā ir neskaidrības, pašvaldību iesaiste un sadarbība šajā procesā ir īpaši būtiska.

– Vai plānotas izmaiņas vēja turbīnu drošības uzraudzībā?

– 14. maijā KEM organizēja pirmo darba grupas sēdi vēja elektrostaciju (VES) tehniskās ekspluatācijas uzraudzības jautājumu risināšanai.

Darba grupā piedalās pārstāvji no KEM, Ekonomikas ministrijas, BVKB, Valsts vides dienesta un Latvijas Pašvaldību savienības.

Darba grupa vienojās: konsolidēt dažādu institūciju rīcībā esošos datus par vēsturiski uzstādītajām VES; pieprasīt visu vēsturisko VES īpašniekiem veikt neatliekamu VES tehnisko apskati un mēneša laikā iesniegt KEM pašnovērtējumu par VES tehnisko stāvokli; izstrādāt regulējumu par VES kā inženierbūves regulāru tehnisko uzraudzību un būvekspertīzes veikšanu.

Atbildot uz KEM pieprasījumu un ņemot vērā darba grupā panākto vienošanos, Ekonomikas ministrija apņēmās veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”,

paredzot obligātu tehnisko apsekošanu ne retāk kā reizi desmit gados vēja elektrostacijām, torņiem un mastiem, kuru augstums pārsniedz 60 metrus,

vienlaikus nosakot arī divu gadu pārejas periodu ekspluatācijā esošām vēja elektrostacijām, torņiem un mastiem, kuru ekspluatācijas ilgums pārsniedz desmit gadus.

Tehnisko apsekošanu nodrošinās būves īpašnieks, piesaistot sertificētu būvspeciālistu, kurš sagatavos atzinumu par būves tehnisko stāvokli.

Vienlaikus KEM ir vienojusies ar Rīgas Tehnisko universitāti par bojāto vēja turbīnas rotoru izmantošanu pētniecības vajadzībām, lai veicinātu vēja elektrostaciju komponentu pārstrādes risinājumu attīstību un aprites ekonomikas principu ieviešanu nozarē.