Intervija ar “Mēness aptiekas” farmaceiti Lindu Fevraļevu.

– Vai tiešām viena stunda ietekmē?

– Pētījumu dati liecina, ka sezonālā laika maiņa pavasarī un rudenī var izjaukt organisma bioloģisko pulksteni. To redzam arī aptiekās, jo šajā laikā apmeklētāji vairāk taujā pēc uzmundrinošiem, tonizējošiem līdzekļiem vai, tieši otrādi, meklē informāciju, kā uzlabot miega kvalitāti.

Viskomfortablāk cilvēks jūtas, ja diennakts grafiks ir konsekvents – dienu no dienas ejam gulēt un ceļamies vienā un tajā pašā laikā.

Tad mūsu “iekšējais pulkstenis” ir patiešām optimizēts.

Zinātniskajā literatūrā minēti divi galvenie apstiprinātie kaitējumi, pārgriežot pulksteņa rādītājus, – laika maiņa ietekmē spēju koncentrēties, kā rezultātā palielinās transportlīdzekļu negadījumu skaits, un lielākā vai mazākā mērā tā kaitē arī veselībai.

– Ja pulksteņa laiku lemtu negrozīt, pie kura laika labāk palikt?

– Vairumam cilvēku tieši vasaras/ziemas laika pārejas izraisa neērtības.

Amerikas miega medicīnas akadēmija 2020. gadā publicēja ziņojumu, ka starp šiem laikiem ir reālas atšķirības.

Tie nav līdzvērtīgi, un izvēle par labu vienam vai otram (ziemas vai vasaras laikam) nevar tikt izdarīta, “metot monētu”.

ASV veiktās aptaujas rāda, ka daudzi dotu priekšroku pastāvīgam vasaras laikam, nevis standarta ziemas laikam. Galvenokārt tāpēc, ka vasarā ir labāks garastāvoklis, paaugstināta produktivitāte, vairāk enerģijas.

Kā nopietns arguments tiek minēts biroju darbs, jo strādājošie vēlētos doties mājās, kamēr vēl gaišs.

Tomēr standarta jeb ziemas laika piekritēji (kuru vidū ir vairums pētnieku un miega speciālistu) apgalvo, ka iemesli, kurus cilvēki parasti min par labu vasaras laikam visu gadu, ir vairāk pieņēmumi, nevis pierādīti fakti.

– Kā pārvarēt pulksteņa laika maiņu?

– Šajās dienās izdevums “Nature Mental Helth” publiskojis apjomīgu rakstu, kurā vērtējis dienas gaismas un nakts gaismas saistību ar psihisku traucējumu un paškaitējuma riskiem.

Pētnieki secinājuši, ka lielāka nakts gaismas iedarbība ir saistīta ar paaugstinātiem depresijas, ģeneralizētas trauksmes, psihozes, bipolāru traucējumu un paškaitējuma uzvedības riskiem.

Tomēr neatkarīgi no nakts gaismas daudzuma lielāka dienas gaismas iedarbība bijusi saistīta ar samazinātiem smagu depresijas traucējumu, psihozes un paškaitējuma riskiem.

Šie atklājumi bija tik stabili, lai tos varētu pielāgot sociodemogrāfijai, fotoperiodam, fiziskajai aktivitātei, miega kvalitātei un kardiometaboliskajai veselībai.

Izpētes galvenais secinājums:

izvairīšanās no gaismas naktī un gaismas meklēšana dienas laikā var būt vienkāršs un efektīvs, nefarmakoloģisks līdzeklis garīgās veselības vispārējai uzlabošanai.

Šī tad arī varētu būt atslēga, kā rīkoties, kamēr sabiedrība un pētnieki nav vienojušies par negrozāma laika izvēli un divas reizes gadā nākas pulksteņa rādītājus bīdīt šurpu turpu.

UZZIŅAS

Nemainīgā laika plusi

– Ne vien latvieši, bet arī aptuveni 75% amerikāņu gribētu izbeigt pulksteņa laika pārgriešanu divreiz gadā.

Pēc pārgriešanas uz vasaras laiku novērota nelabvēlīga ietekme uz cilvēka veselību – samazinās miega ilgums, palielinās sirdslēkmju un insultu skaits, parādās depresijas epizodes, tiek nokavētas vai neapmeklētas ārstu vizītes, notiek vairāk transportlīdzekļu avāriju.

– Ziemas laiks ir atbilstošāks diennakts ritmam.

Lai gan daudzi cilvēki izbauda vasaras laiku, jo nosacīti gaišā diennakts daļa pagarinās, saullēktu un saulrietu piedzīvošana pēc vasaras pulksteņa nav saskaņā ar mūsu dabisko diennakts ritmu.

– Pulksteņa laika maiņas pāreju pētījumi nav paredzēti vasaras laika ilgtermiņa ietekmes izvērtēšanai visa gada griezumā.

Vasaras laika ietekme uz veselību ilgtermiņā varētu rezultēties ar aptaukošanos, kā arī sirds un asinsvadu veselības problēmu pieaugumu.

– Rīta gaisma ir ļoti svarīga, lai pamodinātu organismu. Pāreja tikai uz vasaras laiku būtiski ietekmētu šo pamošanos ziemā.

Visaugstākie ar depresiju saistītie simptomi pusaudžiem novēroti vasaras laikā, bet zemākie standarta laikā.

Tas sakrīt ar zināmo depresijas patoģenēzi un gaismas terapijas labvēlīgo ietekmi uz psihisko veselību, proti, ka lielāku labumu gūstam no rīta gaismas.

– Lai gan vasaras laiks ļautu ietaupīt gaismas enerģiju gaišajā gada posmā, tas palielina apkures un dzesēšanas izmaksas gada griezumā.

Tāpat pētījumos fiksēts, ka ciparnīcas pārgriešana uz vasaras laiku ir saistīta ar produktivitātes zudumu, garākām darba dienām, kas gan nepalielina ienākumus.

– Bieži dzirdēts arguments, ka vasaras laiks ir drošāks, jo garāki, gaišāki vakari samazina, piemēram, auto avāriju skaitu. Daži īstermiņa pētījumi patiešām to apstiprina.

Tomēr 2022. gadā veikts pētījums parāda, ka cilvēkiem, kas dzīvo vietās, kur saullēkts un saulriets ir vismaz par 30 minūtēm vēlāks nekā laika joslas meridiānā, ir par 21,8% lielāks ar transportlīdzekļu avārijām saistīto nāves gadījumu skaits.

Tas liecina, ka ilgstoša ietekme uz miega kvalitāti, kā arī ilgāks kopējais pārvietošanās laiks tumsā padara vasaras laiku mazāk labvēlīgu satiksmes drošības ziņā.

– Pusaudži un gados jauni pieaugušie ir īpaši jutīgi pret vasaras laiku un, visticamāk, piedzīvos miega zudumu un darba dienās zaudēto miegu centīsies atgūt brīvdienās.