Kas notiek uzņēmumā “Liepājas metalurgs” mēs, darbinieki, uzzinām tikai no medijiem. Ar vadību praktiski nekādas komunikācijas nav. Joprojām. Un, kāda ir atspoguļotā informācija, tādas ir arī mūsu sajūtas. Cilvēkiem bija pārliecība – ja visi striķi trūks, tad gan jau valdība palīdzēs. Taču pēc vakardienas valdības sēdes… Rezultāts liepājniekus ir nedaudz šokējis.

Aprunājoties ar darba kolēģiem, šķiet, ka tik traki, kā iet šobrīd, nav bijis jau vairākus gadus. Jā, jūtamies slikti, jo neesam pārliecināti, vai pēc mēneša mums būs vēl darbs. Kas un kā būs, varam izteikt tikai minējumus.

Esmu to pusē, kuri uzskata, ka “Liepājas metalurga” problēmas jārisina nevis valdībai, bet pašiem uzņēmuma akcionāriem. Pateicoties vairāk nekā 2000 cilvēku darbam, viņi ir tikuši pie diezgan liela kapitāla. Un tagad, kad attiecīgi uzņēmumā ir problēmas, tās pašiem arī jāiznes un jāatrisina, nevis uz kaut ko jāgaida.

Atzīstos, ka, uzzinot, cik lielās grūtībās ir nonācis “Liepājas metalurgs”, biju pārsteigts. Līdz šim par to nekas neliecināja, likās stabils uzņēmums. Neesmu tik kompetents, lai varētu objektīvi spriest, kas notika un kas par vainu. Gan jau, ka to ieteikmējuši daudzi faktori – krīze metalurģijas nozarē, pārāk lielās produkcijas pašizmaksas, neefektīvās, vecās iekārtas utt.

Pagaidām vēl nelūkojos pēc jaunas darbavietas. Kaut kā neticu, ka vienkārši tādam uzņēmumam ļaus noiet uz grunti. Neesmu vienīgais, daudzi tam netic. Ja nu tomēr piepildās sliktākais, un uzņēmums bankrotē, daudzi nevarēs sev atrast darbu kaut vai dēļ tā, ka ir specializējušies ļoti šaurā segmentā. Mans darbs, par laimi, nav tik ļoti piesiets metalurģijai.

Uzņēmuma “Liepājas metalurgs” darbinieks