Atbilde uz šo jautājumu ir jāzina ikvienam – risks saskarties ar kaitējošu saturu vai nokļūt problēmsituācijā internetā ar katru gadu pieaug.

Dažāda rakstura un smaguma pakāpes seksuāli pāridarījumi, krāpniecība vai pazemošana – šīs ir dažas no situācijām, ar kurām var nākties saskarties ikvienam – gan bērnam, gan arī pieaugušajam.

Pieaugušajiem grūtību pārvarēšana ir vienkāršāka, taču vairums bērnu un pusaudžu, nonākot nopietnās nepatikšanās, mēģina slēpt notikušo un noslēdzas sevī.

Vecāki parasti šādos gadījumos jūt pārmaiņas savu bērnu uzvedībā, tāpēc svarīgi ir ātri un adekvāti reaģēt, lai palīdzētu. Vecāku atbalsts palīdzēs bērnam nekrist panikā un nejusties vientuļam. Kā vecāki īsti var palīdzēt?

Pirmkārt, tā ir iejūtīga un sirsnīga saruna ‒ vecākam ir uzmanīgi jāuzklausa bērns, nenosodot, nepārtraucot un lieki netincinot. Ir arī svarīgi neizrādīt sakāpinātas emocijas, citādi bērnam būs grūti izstāstīt visu patiesību par notikušo.

Ir jāsaprot, ka bērns ir situācijas upuris, tāpēc viņš ir jāatbalsta, nevis jāsabar vai jāsoda.

Visdrīzāk, bērns būs satraukts, nomākts vai nobijies, tādēļ parūpējieties, lai viņš jūtas drošībā.

Otrkārt, ja nav pārliecības, ka tiksiet galā pašu spēkiem, ir vērts apsvērt iespēju vērsties pie pieredzējuša speciālista.

Atkarībā no situācijas, tas var būt psihologs vai psihoterapeits, kas palīdzēs tikt galā ar pārestības sekām.

Treškārt, pēc atbalsta iespējams vērsties organizācijas, kas specializējušās konkrētu problēmu risināšanā. Tā, piemēram, Drossinternets.lv var ziņot par dažāda veida pārkāpumiem – bērnu seksuālu izmantošanu saturošu materiālu apriti un pavedināšanu internetā, par mudināšanu uz vardarbību, kibermobingu jeb pazemošanu internetā.

IT drošības incidentu gadījumā jāvēršas CERT.lv. Ja noticis personas datu pārkāpums – to publiskošana, izpaušana trešajām personām, nopludināšana, aicinām sazināties ar Datu valsts inspekciju. Naida noziegumu un diskriminācijas gadījumos vislabāk palīdzēs Latvijas Cilvēktiesību centrs. Valsts policijā var vērsties par jebkāda veida pretlikumīgām darbībām un nelegālu saturu internetā.

Ceturtkārt, lielākā daļa sociālo tīklu platformu piedāvā ziņot par aizvainošanu vai vecumam nepiemērotu saturu. Pārliecinieties, ka jūsu bērns zina, kā ziņot par problēmām un izmantot šīs funkcijas.

Piektkārt, atbilstoši drošības un privātuma iestatījumi profiliem sociālajos tīklos un foto/video platformās palīdzēs izvairīties no nepatīkamām situācijām gan bērniem, gan vecākiem.

Vecāku pienākums ir pašiem saprast, kā padarīt drošus sociālos tīklus,

un pastāstīt saviem bērniem par to, kāpēc privātums internetā ir svarīgs, kā arī palīdzēt izvēlēties atbilstošus iestatījumus bērnu kontiem un ierakstiem sociālajos tīklos.

Noteikti pēcāk ir vērts pārliecināties, vai tas ir izdarīts, un ikdienā sekot līdzi, ar ko un kā globālajā tīmeklī sazinās bērns.

Nobeigumā vēlos aicināt izmantot Drossinternets.lv izstrādāto Sociālo tīklu drošības ceļvedi, kurā apkopoti drošības un palīdzības rīki, kas palīdzēs parūpēties par savu un bērnu drošību internetā.

Maija Katkovska, Drossinternets.lv vadītāja