“Luminor” dati liecina, ka 2025. gadā identificēto romantiskās krāpšanas gadījumu skaits ir dubultojies, salīdzinot ar 2024. gadu.

Visbiežāk par upuriem kļūst sievietes pēc 58 gadu vecuma,

taču krāpnieku nagos var iekrist ikviens neatkarīgi no dzimuma vai vecuma, jo krāpšanu īsteno, izmantojot cilvēka dabisko vēlmi pēc tuvības un izvairīšanās no vientulības.

Romantiskā krāpšana nav tikai naudas izvilināšana – tā ir rūpīgi izplānota psiholoģiska manipulācija.

Krāpnieki rada viltus tiešsaistes personības, lai mēnešiem ilgi iegūtu personas uzticību, kas sākotnēji līdzinās jebkurai jaunai romancei.

Saziņai turpinoties, ar laiku persona tiek mudināta izolēties no tuviniekiem, jo tie vienkārši nespēj pieņemt jauniegūto laimi.

Pēdējā laika tendences rāda, ka “digitālie mīlnieki” vairs neaprobežojas tikai ar zagtām bildēm no interneta.

Lai radītu ticamu tēlu, krāpnieki arvien biežāk izmanto mākslīgā intelekta radītas personas – gan fotoattēlus, gan pat īsus videozvanus, kas parasti pārtrūkst it kā savienojuma problēmu dēļ un rada turpmāku ticamību, ka videozvans nav iespējams nevis vēlmes trūkuma, bet gan it kā neatkarīgu tehnisku ierobežojumu dēļ.

Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību krāpniekiem ir daudz vienkāršāk veidot arī saturu, lai uzturētu milzīgu apjomu ar sarunām.

Romantiskās krāpšanas shēma parasti sākas ar strauju un pastiprinātu uzmanību, ko dēvē par “love bombing” –

krāpnieks ļoti īsā laikā apliecina savas jūtas un plāno lielus notikumus. Iegūst un sniedz informāciju, būvē savstarpēju uzticību un liek pamatus tālākai naudas prasīšanai.

Tiklīdz persona ir emocionāli iesaistīta, seko dažādi naudas lūgumi – lai apmaksātu steidzamu medicīnisku palīdzību, ārvalstu muitā aizturētus sūtījumus, rodas nepieciešamība iegādāties aviobiļetes, lai abi varētu satikties, vai citi “neatliekami” izdevumi, kur palīdzēt var tikai jaunais partneris.

Tomēr naudu neprasa uzreiz – brīdī, kad krāpšana nonāk līdz pārskaitījumiem, persona pati jau vēlas palīdzēt, domājot, ka naudu atgūs.

Šos lūgumus sākotnēji prasa kā aizdevumus, solot atdot tos ar procentiem vai arī atmaksāt, kad tiksies klātienē.

Krāpnieki rada tēlu, ka ir turīgi, bet dažādu apstākļu dēļ līdzekļi konkrētajā brīdī nav pieejami.

Būtiskākais signāls par krāpšanu ir sistemātiska izvairīšanās no satikšanās klātienē, kā arī jebkādas citas normālas video sarunas.

Krāpnieki pieprasa steidzamību un slepenību attiecībā uz veiktajiem maksājumiem.

Turklāt šādās shēmās naudas saņēmējs būs kāda trešā persona – “biznesa partneris” vai “draugs” –, jo viltotajai identitātei nevar būt sava norēķinu konta.

Marija Celma, “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte

Uzziņai

Sargi savu sirdi un naudu: ekspertes padomi

– Pārbaudiet personas identitāti: izmantojiet vietni “Google Reverse Image Search”, lai pārliecinātos, vai pielūdzēja fotoattēls nav atrodams citos profilos vai interneta resursos ar citu vārdu. Iespējams, jau ir informācija par citām personām, kas cietušas no viltus identitātes.

– Saglabājiet privātumu: esiet piesardzīgi ar personīgās informācijas publicēšanu sociālajos medijos – jo vairāk par sevi atklājat, jo vieglāk krāpniekam ir pielāgot savu stāstu jūsu interesēm. Tāpat ieteicams apstiprināt draudzības uzaicinājumus tikai no zināmām personām.

– Nekādā gadījumā nesūtiet naudu: nekad nepārskaitiet līdzekļus, nepērciet dāvanu kartes un citas materiālas lietas personai, kuru nepazīstat vai neesat satikuši dzīvē. Pat, ja šķietami persona ir tuva un uzticama, naudas līdzekļu nodošana pirms tikšanās klātienē liecina par krāpšanu.

– Konsultējieties ar tuviniekiem: ja rodas šaubas, nekautrējieties pārrunāt jauno iepazīšanos ar draugiem vai ģimeni – skats no malas bieži palīdz ieraudzīt manipulācijas pazīmes.

– Ja radušās aizdomas, ka notikusi krāpšana, nekavējoties sazinieties ar savu banku un ziņojiet Valsts policijai. Savlaicīga rīcība var palīdzēt pasargāt ne tikai jūsu finanses, bet arī brīdināt citus potenciālos upurus.

Avots: banka “Luminor”