Es teiktu, ka noteikti nē! Protams, nelāgākais scenārijs ir tas, ka pašlaik sarunas virzās uz to ceļu, kas ir izdevīgs Krievijai.

Proti, sarunas primāri notiek starp Krieviju un ASV, taču, lai reāli atrisinātu šo konfliktu, jābūt sarunām starp Krieviju un Ukrainu, un ASV tajās var darboties kā vidutājas.

Katrs dalībnieks, kas palīdz meklēt risinājumus, nepieciešamības gadījumā vienu vai otru pusi var motivēt iet uz kompromisiem.

Taču jāsaka, ka neviena no pusēm – ne Krievija, ne Ukraina – īsti jau nav gatava konfliktu atrisināt sarunu ceļā.

Protams, ņemot vērā ASV spiedienu, tās sēdīsies pie sarunu galda, bet ļoti paredzams, ka sarunas ievilksies, ka tās būs sarunas sarunu pēc, nevis lai atrisinātu konfliktu.

Un šo sarunu gaitā tikpat labi abas puses var arī turpināt militāras aktivitātes.

Vai Tramps, sazvanoties ar Putinu, kārtējo reizi apliecinājis savas simpātijas pret Putinu? Domāju, ka tas mazāk saistīts ar Putinu, bet vairāk ar pašu Trampu, kurš, ņemot vērā savu uzņēmējdarbības pagātni, uzskata, ka ir tas cilvēks, kas spēj panākt dažādas vienošanās, kompromisus un atrisināt konfliktus.

Tas, ko Tramps varbūt novērtē par zemu, ir Putina rūdījums un ļoti labā spēja runāt ar citu valstu līderiem, izmantojot dažādas, arī savulaik no valsts drošības dienestiem apgūtas tehnikas, reizēm pat politiķus “iegrūžot stūrī”.

Trampa zvans Putinam nozīmē to, ka ar Krieviju atkal runā.

Līdz šim Putins starptautiski bija izolēts, taču tagad viņš atkal ir izpelnījies zvanu no ASV prezidenta, un abi runā kā līdzvērtīgs ar līdzvērtīgu. Tas ir Krievijas panākums un Putina mērķis.

Un, protams, Krievija, liekot lietā savu spēcīgo propagandas aparātu, to maksimāli centīsies izmantot, proti, klāstot, ka Krievija tomēr ir atslēgas valsts globālajos procesos.

Šo situāciju Krievija var izmantot ne tikai, lai runātu par Ukrainu, bet arī, lai mēģinātu iezīmēt nākotnes scenāriju, kurā tai būtu kaut kāda lielāka loma.

Vai šajās dienās notiekošā Minhenes Drošības konference Ukrainai var nest kādas pozitīvas ziņas? Šeit gan jāsaka, ka šī konference vairāk ir kā forums, kurā satiekas gan eksperti, gan valstu līderi un neformālākā gaisotnē var pārrunāt dažādus problēmjautājumus.

Taču tā nav vieta, kurā tiek pieņemti ļoti svarīgi lēmumi. Līdz ar to Minhenes konferencē varam sagaidīt vien kādu košāku izteikumu vai paziņojumu no valstu līderiem.

Pēc Trampa un Putina telefonsarunas redzam, ka vairāku Eiropas valstu pārstāvji un līderi ir iesaistīti papildu sarunās par to, ko tad tagad darīt, un nav izslēdzams scenārijs, ka tieši laikā, kad notiek Minhenes konference, seko kāds paziņojums par Ukrainu – par atbalsta turpināšanu šai valstij, lai uzlabotu Ukrainas pozīcijas sarunās ar Krieviju.

Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.