Māris Narvils: Labāk klājas tiem dārziem, kas atrodas aizsargātās vietās
Ir pienācis laiks, kad apgriež ābeles, lai veicinātu ražību un veidotu vainagu. Daudzi augļudārzu saimnieki, darot šo darbu, atklāj, ka apsalušas ne tikai ābeles, bet arī ķirši, plūmes, bumbieres ir sausiem zariem. Dažviet laikapstākļu postījumi tik lieli, ka augļkoks nosalis pilnībā. Kā pārziemojuši augļkoki?
"Kurzemes Vārds"
Situācija Latvijā ir dažāda. Labāk klājas tiem dārziem, kas atrodas aizsargātās vietās, kur mazāk uzkrājas aukstais gaiss un nepūš aukstie vēji. Tur augļkokiem apstākļi ir krietni labvēlīgāki.
Šobrīd izveidojusies diezgan sarežģīta situācija – bija bagātīga sniega sega, taču tā kusa pakāpeniski, un augsne faktiski tika izsaldēta, turklāt nav bijuši būtiski nokrišņi. Tāpēc
zemē mitruma ir maz, un tas var kļūt par būtisku problēmu, kokiem atsākot veģetāciju.
Ja zeme ir sausa, kokiem pietrūks mitruma, un pat nelieli sala bojājumi var pastiprināties – veidojas kombinēts stress gan no sala, gan sausuma.
Izklausās neierasti, bet šogad arī pavasarī var būt nepieciešama laistīšana, ja mitruma joprojām trūks un prognozes nesolīs nokrišņus. Īpaši svarīgs būs aprīlis – tas var būt izšķirošs, kā bojājumi attīstīsies tālāk.
Tradicionāli vairāk cieš kauliņkoki – ķirši, plūmes –, jo tiem ir jutīgāki ziedpumpuri.
Savukārt ābelēm, kam ir garāks miera periods, bojājumi var būt mazāki.
Ļoti viegli šobrīd katrs pats var pārbaudīt situāciju – nogriezt zariņus, ielikt siltumā un paskatīties, kā tie plaukst un zied. Tā var gūt pirmo priekšstatu par bojājumu apmēru.
Jāņem vērā, ka ziemā bijusi temperatūra līdz mīnus 25–30 grādiem, un tā noteikti ietekmēja ziedpumpurus.
Īpaši apdraudēti ir jaunie stādījumi, kas vēl nav nostiprinājušies, – tiem iespējami pat pilnīgi bojājumi.
Arī koki, kas iepriekšējā gadā bagātīgi ražojuši vai bijuši novājināti slimību dēļ, ir riska grupā.
Bojājumi var parādīties pakāpeniski. Sākumā koks var saplaukt, bet vēlāk spēka trūkuma dēļ daļas var nokalst vai pat viss koks aiziet bojā. Tāpēc pilnīgu ainu varēs redzēt tikai vasaras vidū, ap Jāņiem vai pēc tiem.
Papildu ietekmi rada arī pavasara aukstie vēji un sausums, kas izkaltē pumpurus un jaunos dzinumus.
Īpaši cietīs tie dzinumi, kas pagājušajā gadā nav paspējuši nobriest. Savukārt kaļķoti koki ir labāk pasargāti no mizas bojājumiem, kas rodas saules un sala kombinācijā.
Kopumā situācija nav viennozīmīga – tur, kur dārzi ir kopti, koki veselīgi un aug piemērotās vietās, bojājumi var būt minimāli vai pat nebūt. Citviet, kur sakrīt vairāki nelabvēlīgi faktori, iespējami arī ļoti nopietni zaudējumi.
Lielam optimismam pamata nav, taču arī viss nebūs vienādi slikti visur.
Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā
